• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
15/03/2021, Kategorija: Politika
Autors: Nekā personīga, TV3

Sabiedrības neapmierinātība ar gauso vakcinācijas procesu arvien pieaug. Portālā “Manabalss.lv” īsā laikā savāktas jau vairāk nekā 17 000 balsis par jaunizveidotā Vakcinācijas biroja likvidēšanu. Saeima šo sabiedrības noskaņojumu nevar neņemt vērā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Nepieciešamību sapurināties un vajadzības gadījumā nomainīt dažus valdības ministrus publiski aicinājis arī Valsts prezidents Egils Levits. Tas aizkulisēs jau raisījis apspriest nākamās iespējamās valdības modeļus.

Veselības ministres ministres Ilze Viņķeles (AP) laikā pieļautās kļūdas, atsakoties no iespaidīgā Eiropas komisijas vakcīnu piedāvājuma, radījušas smagas sekas. Latvijā ir zemākais vakcinēto personu rādītājs. Sliktāk vēl ir tikai Bulgārijā.

Rudenī valdošā nesaprotamā pretestība “Pfizer” vakcīnu iegādei turpina mums būt liktenīga. Šī mēneša Eiropas Komisijas (EK) jaunajā pārdalē piedāvājums Latvijai izriet no tā, cik mēs paņēmām pirmajā reizē. Premjers Krišjānis Kariņš (JP) neformāli sazinās ar EK priekšsēdētāju, Vācijas, Francijas un Austrijas vadītājiem, lai kāda valsts atteiktos no vakcīnām par labu mums.

“Tas lielais ļaunums, kas ir izdarīts mūsu valstij, viens mazs lēmumiņš kaut kad novembrī vai decembrī vai oktobrī, es nezinu īsti, kad tas ir pieņemts, tagad tas aizvien šodien mums atsitās. Tagad atkal notiek maza, bet tomēr pārdale 4 miljonu vakcīnām, un mums atkal piedāvā 11% no šīs pārdales, kas ir pilnīgi netaisnīgi. Es neuzdošu uzzināt, kurš vai kuri ir atbildīgi par šo. Es domāju, ka tur ir jābūt vērienīgām maiņām veselības ministrijā,” norāda Kariņš.

Strauji sabiedrības uzticību zaudē arī jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). No viņa gaidīja, ka tiks atklātas personas, kuru rīcība izraisīja vakcīnu trūkumu. Taču pārkāpumi netiek atklāti.

“Daniels Pavļuts dotajā brīdī dara, ko spēj. Man ir grūti spriest, cik lielā mērā tur ir kaut kādas ielaistas lietas, un cik lielā mērā tur ir objektīvas problēmas, ar ko jāsastopas. Bet, ja mēs skatāmies uz valdības darbu, kāds tas ir izveidojies, tad Krišjānis Kariņš jau neorganizē valdības darbu kā komandas darbu. Es negribu teikt, ka viņš nogrūž atbildību, bet ar prieku deleģē atbildību (citiem), lai ar prieku medijiem un sabiedrībai komentētu valdībā un dienestos notiekošo. Es to drīzāk skaidroju ar viņa vadības stila problēmām. Tas, ka pārresoru vai starpresoru koordinācija nav notikusi – klasiska premjera atbildība,” saka ”Latvijas Attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups.

Kļūdas šonedēļ atklājas arī vakcīnu loģistikā. Vairāki ģimenes ārsti Liepājā bija spiesti atcelt potēšanas pierakstus, jo veselības ministrijas sadarbības partneris vakcīnas nepiegādāja.

Veselības ministrs un Aizsardzības ministrs ir no vienas politiskās apvienības. Artis Pabriks apgalvo, ka jau sen piedāvājis armiju iesaistīt vakcinēšanas procesā, taču tam nav bijusi atsaucība. Otro mēnesi amatā esošais Daniels Pavļuts vēlējās tikt galā veselības nozares spēkiem. Valdība šonedēļ tomēr izlēma par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti vakcinācijas procesā kā plānu B.

“Es aizkadrā esmu spiests runāt ar citu valstu vadītājiem, mēģinot izlūgties (vakcīnas) un labot kļūdas, ko kāds cits ir pieļāvis, tad tajā brīdī, kad sistēma it kā jau labi strādā vienā baltā dienā sistēma nobrūk. Un pie tam 10 000 jau nav nekādi vakcīnu apjomi, ko izvadāt, ko tad darīs, kad būs 100 000 un 150 000 jāizved. Tāpēc mums izveidojās plāns B. Es ticu, ka NBS tiks mierīgi ar šādu uzdevumu galā,” norāda Kariņš.

“Uz doto brīdī tas vairs nav nekāds plāns B. Tā drīzāk ir opcija publiskā laukā nekā faktiska iespējamība. Būs 100% sadarbība. Tur nu esmu pārliecināts, man nav nekādu šaubu…Bet šeit būtu jābūt skaidrībai. Pat, ja tie ir vienas partijas ministri, tur apakšā ir resursi – simtiem, desmitiem iesaistīti cilvēki. Ir grūti, reizēm neiespējami, ja nav premjera vai premjera dienestu koordinējošā darbība. Diemžēl Krišjānis Kariņš īpaši līdz šim nav izcēlies ar gatavību šādu koordinējošo funkciju uzņemties,” saka Jaunups.

Savukārt Latvijas Zaļās partijas un ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars norāda: “Var būt ļoti daudz dažādi scenāriji, kā strādāt tālāk. Skaidrs, ka Kariņa kungam ir jāaiziet.”

Valdības vājais menedžments radījis pamatu sarunām par Kariņa valdības krišanu. Zaļo un zemnieku savienības līderis Edgara Tavars aicina premjeru uzņemties atbildību par vakcinācijas izgāšanos un atkāpties.

“Un, ja valdības kapteinis neved nekur, un kuģis dreifē, kur tam pašam patīk, tad mēs esam kā valsts tādā haosā, un citas Eiropas valstis, tajā skaitā Baltijas valstis, kopumā pēc no krīzes ar mazākiem zaudējumiem tautsaimniecībā un līdz ar to mazākiem zaudējumiem sabiedrībai un cilvēkiem,” saka Tavars.

Kuluāru sarunās kā iespējamais nākamās valdības vadītājs izskanējis Nacionālās apvienības zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, taču noraidīts kā nepietiekami populārs. Kā nākamais minēts arī “Attīstībai/Par!” aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pieļauts, ka viņa valdībā Jauno konservatīvo partiju varētu aizstāt zaļie zemnieki. Tomēr ceļu uz valdību nākotnē zaļzemnieki iespējams nogrieza ar paziņojumu, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšana tiesas zālē pēc viņam notiesājošā sprieduma ir politiski, ne tiesiski motivēta.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs pauž: “Par dažādiem scenārijiem, kādus koalīcijas partnerus mainīt vai nemainīt, runā jau no šīs valdības izveidošanas brīža. Manuprāt, šī valdība ir stabila, šai valdībai jāturpina darbs, jānovērš tās nepilnības, kas bijušas lēmumu pieņemšanas procesā. Iespējams ir jābūt izlēmīgākiem.”

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norāda: “Mainīt valdību šajā krīzes situācijā tas nebūtu prāta darbs. Valdība strādā pietiekami sarežģītos apstākļos. Valdība tiek kritizēta. Bet tāds valdības darbības izmērāms rezultāts, vismaz Covid-19 kontekstā ir tas, ka saslimušo skaits lēnām, bet krīt.”

“Jaunā Vienotība” piekrīt, ka neviens ministrs nav neaizstājams, un pieņem arī kritiku par finanšu ministru Jāni Reiru, ar kura izstrādāto Eiropas atveseļošanās miljardu apgūšanas plānu nemierā ir arī koalīcijas parteri.

Saeimas “Jaunās Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis saka: “Mēs nevienu brīdi nedomājam paiet malā. Tas nav mūsu mērķis. Bet es gribu vienu skaidru ziņu dod tiem, kuri gatavojas vai plāno gāzt Kariņa valdību, nedomājiet, ka mēs kopā ar jums strādāsim pie jaunas valdības veidošanas.”

Valdības gāšanu sagaida no “Attīstībai/Par!”. Taču tieši viņu ministre pieļāva smagās kļūdas, un tās nav spējis labot jaunais veselības ministrs.

Pagājušajā nedēļā kāds aculiecinieks fiksējis, kā “Attīstībai” birojā tiekas Edgars Jaunups ar ZZS līderi Edgaru Tavaru.

“Attīstībai/Par!” ietekmīgais politiķis apgalvo, ka valdības gāšana nav viņu dienaskārtībā. Taču līdz Saeimas vēlēšanām Kariņa valdība varēšot noturēties, ja mainīšot savu darbības stilu.

Vaicāts, pēc kā iniciatīvas notika tikšanās ar Edgaru Tavaru “Attīstībai/Par!” birojā, Jaunups atbild: “Ja nemaldos pēc manas iniciatīvas. Mēs par nepieciešamību parunāties bijām jau vienojušies dažas nedēļas iepriekš. Tas nav nekas īpašs. Ar Edgaru Tavaru pēdējos sešos mēnešos tiekos jau kādu trešo reizi. Tāds regulārs process politiskajiem spēkiem tikties. Ja jautājums būtu, vai mēs skārām valdības stabilitāti, tad manas atbildes bija līdzīgas kā Jums. Situācija valdībā ir grūta. Taču cerības Zaļajiem zemniekiem, ka šī valdība krīt, ir drīzāk teorētiskas, kā praktiskas.”

Ceturtdien Saeimas sēdē Vakcinācijas biroja pastāvēšanu bija jānostiprina likumā, kad sākās karstas debates. Kopā ar opozīciju, biroja nepieciešamību sāka apšaubīt arī Jaunā konservatīvā partija un deputāti no “KPV LV”. Balsojumu atlika un rīt to runās sadarbības padomē.

Foto: Valsts kanceleja

894 skatījumi




Video

Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas

13/06/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei

12/06/2025

Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru

12/06/2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti

09/06/2025

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...

Lasīt tālāk
Video

Siliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā

06/06/2025

Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs

05/06/2025

Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu

22/05/2025

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē

14/05/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima

17/04/2025

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Otro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam

16/04/2025

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...

Lasīt tālāk