• Tweet

Atkopusies no pandēmijas radītajām sekām, ekonomika piedzīvos strauju izaugsmi, un jaunas investīcijas varētu iezīmēt pagrieziena punktu cīņā ar klimata pārmaiņām, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotais izdevums “Global Economy Watch for 2021 – From Great Lockdown to Great Rebound”, kurā publicētas prognozes 2021. gadam saistībā ar visaptverošu ekonomikas, prasmju un sabiedrības pārkārtošanu.

Globālajai ekonomikai kopumā 2021. gada beigās vajadzētu atgriezties savā pirmskrīzes ražīguma līmenī un paplašināties par apmēram 5% pēc tirgus maiņas kursa. Saskaņā ar prognozēm globālā ekonomika šogad pēc tirgus maiņas kursa augs par apmēram 5%. Gada beigās vai 2022. gada sākumā tiek prognozēts, ka globālā ekonomika kopumā atgriezīsies savā pirmspandēmijas ražīguma līmenī, bet tas būs atkarīgs no sekmīgas cīņas ar pandēmijas radītajām sekām un ātras vakcīnu piegādes, kā arī nepārtrauktiem fiskāliem, monetāriem un finansiāliem stimuliem lielākajās pasaules ekonomikās. Dažādos sektoros, valstīs un ienākumu līmeņos atkopšanās būs nevienmērīga un varbūt arī smagāka, nekā sākotnēji prognozēts, jo vērojama Covid-19 evolūcija ar jaunām mutācijām. Izaugsme būs atkarīga no sekmīgas un ātras vakcīnu piegādes un nepārtrauktiem fiskāliem, monetāriem un finansiāliem stimuliem lielākajās pasaules ekonomikās.

Virzība uz atkopšanos un izaugsmi varētu sinhronizēt investīcijas zaļajā infrastruktūrā, radot pagrieziena punktu cīņā ar klimata pārmaiņām. Zaļo obligāciju globālā emisija pirmo reizi pārsniegs 500 miljardus USD un investoru interese par vides, sociālajiem un pārvaldības fondiem turpinās augt.

PwC Biznesa un darījumu konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts, komentējot sagatavoto ziņojumu, norāda: “Lai gan tā ir laba ziņa, ka globālā ekonomika kopumā līdz 2021. gada beigām vai 2022. gada sākumam varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī, atšķirīgā iezīme ir tā, ka dažādās valstīs tā būs nevienmērīga, nozarēs un ienākumu līmeņos. Piemēram, Ķīnas ekonomika jau ir lielāka par tās lielumu pirms pandēmijas, taču citas progresīvās ekonomikas, īpaši ar pakalpojumu jomu saistītas ekonomikas, piemēram, Lielbritānija, Francija un Spānija, vai tās, kas koncentrējas uz ražošanas līdzekļu eksportu, piemēram, Vācija un Japāna, visticamāk, līdz 2021. gada beigām neatgūs pirmskrīzes līmeni.”

Izaugsme atgriezīsies, bet būs nevienmērīga

Neraugoties uz šogad prognozēto 5% ekspansiju pēc tirgus maiņas kursa, prognozes brīdina, ka tuvākie 3–6 mēneši joprojām būs sarežģīti, it īpaši Ziemeļu puslodes valstīs, kuras pārdzīvo ziemas mēnešus, jo tām varētu nākties ieviest vietēja vai valsts mēroga karantīnu (kāda nesen ieviesta Lielbritānijā).

Dažās attīstītajās valstīs ražīgums pirmajā ceturksnī varētu pazemināties, un vispārīgā izaugsme visdrīzāk uzņems tempu otrajā pusgadā, kad sagaidāms, ka lielās attīstītās ekonomikas būs vakcinējušas vismaz divas trešdaļas savu iedzīvotāju.

Tādās valstīs kā Lielbritānija, Francija, Spānija un Vācija augošs, bet zemāks ražīguma līmenis varētu palielināt bezdarba līmeni, jo vairums skarto darbavietu visdrīzāk būs peļņas sadales apakšgalā, tādējādi saasinot ienākumu nevienlīdzību.

Sinhronizēta virzība uz zaļo infrastruktūru

Vide šogad būs svarīgs faktors un jau tiek pozicionēta kā iespēja paātrināt biznesa un politikas pāreju uz oglekļa dioksīda emisijas nulles līmeni (net zero). Lielajos tirdzniecības blokos (t.sk. ASV, Ķīna, ES) šogad sagaidāmas būtiskas investīciju un politikas izmaiņas saistībā ar Parīzes Klimata vienošanos.

Zaļās obligācijas, kuras izmanto vides projektu tiešai finansēšanai, šobrīd veido mazāk nekā 5% no globālā fiksēto ienākumu tirgus. Zaļo obligāciju kopējā emisija šogad palielināsies par vairāk nekā 40% un pirmo reizi pārsniegs pustriljonu USD. Turklāt investoru interese par vides, sociālajiem un pārvaldības fondiem turpinās augt un 2025. gadā varētu veidot līdz pat 57% no Eiropas kopieguldījumu fondu apjoma. Augot investoru interesei, vērts pieminēt, ka Latvijā un Baltijā par zaļajām obligācijām ir runāts daudz, taču joprojām tās nav emitētas pietiekamā apjomā, lai pievērstu potenciālo investoru uzmanību vides projektu attīstīšanai.

Globālā analīze rāda, ka elektroenerģijas ražošana no atjaunīgiem resursiem turpinās uzņemt tempu, jo strauji aug saules fotovoltu (PV) sistēmu kapacitāte, balstoties uz ES, Indijas un Ķīnas augošo kapacitāti. Ja pašreizējās tendences globālajā elektroenerģijas sektorā turpināsies, tad saules fotovoltu sistēmu kapacitāte 2023. gadā varētu apsteigt dabasgāzi un 2024. gadā – akmeņogles.