• Tweet

Atbildība par atskurbtuvju izveidi un to darbību būs jāuzņemas vienai iestādei, jo pašlaik, kad katra pašvaldība to darbību organizē pēc saviem ieskatiem, nav vienotu standartu un sistēmas, bet daudzās pašvaldībās atskurbtuves nav vispār.

Lēmumu, ka līdz 1. septembrim Ministru kabinetam jānosaka viena par atskurbtuvēm atbildīgā iestāde, otrdien pieņēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.

Atskurbtuvju jautājums komisijas vadītājam Ainaram Latkovskim (Vienotība) šķiet pietiekami būtisks, lai mudinātu valdību izraudzītajai institūcijai noteikt īsus termiņus, kurā izveidot sistēmu, kādā darbosies visas iesaistītās puses. «Tas gan nav īsti korekti, ka mēs tā izdarījām, bet šoreiz noteicām, ka Ministru kabinetam tas jāizdara pēc iespējas ātrāk,» Neatkarīgajai sacīja komisijas priekšsēdētājs A. Latkovskis.

Problēma, ka pašvaldības un policija viena uz otru cenšas novelt atbildību par atskurbtuvju izveidošanu un uzturēšanu, ilgstot jau kopš aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Pēdējā reize, kad šis jautājums tika skatīts Saeimā, bijusi 2008. gadā, kad bija jau sagatavota koncepcija par atskurbtuvju izveidi, bet valdības un Saeimas plānus izjauca ekonomikas krīze. «Bija izstrādāta koncepcija, protams, ar trekno gadu cenām, bet tad visu izjauca krīze,» stāsta politiķis.

Saskaņā ar komisijas un tās vadītāja redzējumu atbildību par jaunās koncepcijas izstrādi vajadzētu uzticēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. «Tas nenozīmē, ka mēs gribam uzgrūst visu pašvaldībām, bet viņiem ir jāredz, kāda tā sistēma varētu būt, cik lielu skaitu vajag, iespējamo izmantojumu finansējumam, kā tā nauda plūdīs, kas tur strādās,» skaidroja A. Latkovskis. Saskaņā ar viņa redzējumu atskurbtuvju finansējums varētu līdzināties skolu uzturēšanai. Proti, pašvaldībām vajadzētu uzņemties atskurbtuvju telpu iekārtošanu un uzturēšanu, bet valsts dotāciju formā novirzītu līdzekļus, kas nepieciešami atskurbtuves medicīniskā personāla uzturēšanai. «Veselības ministrija šādam risinājumam jau ir piekritusi,» piebilst A. Latkovskis.

Viņš arī paredz, ka Latvijā pietiktu ar 21 atskurbtuvi, jo visās pašvaldībās tās nav nepieciešamas, taču bez tām iztikt nevar. «Likums nosaka, ka policijā alkohola reibumā esoša persona var atrasties tikai trīs stundas. Un arī tas nav pieņemami, jo alkohola lietošana nav noziegums, un tādēļ reibumā esošam cilvēkam nav jāatrodas vienā telpā ar personām, kas, iespējams, izdarījušas noziegumu. Arī vest uz mājām piedzērušos cilvēku nav pareizi, jo varbūt tieši alkohols bijis iemesls, kāpēc viņš no tām patriekts, un nogādāšana ģimenē var radīt tikai papildu riskus,» skaidro deputāts, kurš uzskata, ka pašreiz bieži praktizētā piedzērušā cilvēka nogādāšana tuvākajā slimnīcā arī nav pieņemama.

Savukārt Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs uzskata, ka atskurbtuvēm jābūt tiešā tuvumā slimnīcām, jo policisti, kuri nespējot novērtēt, piemēram, uz ielas gulošā veselības stāvokli, piedzērušos šobrīd nogādā tieši tur. Katrā gadījumā visu lielāko valsts pilsētu Pašvaldības policijas vadītāji esot vienisprātis – piedzērušos aprūpēšana nav policijas darbs.

Pašlaik Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā ir atskurbšanas telpa pie Pašvaldības policijas, Rēzeknē un Daugavpilī tās atrodas pie medicīnas iestādēm.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis