Kariņš un Reirs maldina sabiedrību: ES fondu naudu nevar tērēt pašvaldību pamatfunkciju veikšanai
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) maldina, sakot, ka no Eiropas Sociālā fonda (ESF) naudas pašvaldības varēs apmaksāt skolotāju algas bērnudārzos, komunālos pakalpojumus, dotācijas sportam u.c., žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Kariņa apgalvojumus, ka pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales par labu valstij pašvaldībām nebūtu jāizjūt īpašs ienākumu kritums, jo to segs papildu investīcijas no ES fondiem, Lembergs norādīja, ka Kariņa vārdi neatbilst patiesībai. “Bērnudārzus finansēt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem mēs nevaram, jo vecāki maksā tikai par ēdināšanu, bet audzinātajām un auklītēm algas maksā pašvaldības, arī izmaksas mēs nevaram ņemt no Eiropas Savienības fonda, jo fondi tādu iespēju neparedz,” skaidroja politiķis.
Tāpat arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus nav paredzēts tērēt tekošām vajadzībām. “Šos līdzekļus nevar tērēt arī komunālajai saimniecībai – lai būtu tīras ielas, lai strādātu lietus ūdens kanalizācija, lai būtu apgaismojums, nopļautu zāli utt. [..] No tās naudas tam nedrīkst tērēt,” turpināja politiķis. Tāpat arī dotācijas sportam nedrīkst finansēt no ES līdzekļiem. Tas pats attiecas uz pārvaldi.
“Eiropas Savienība iezīmē skaidrus virzienus, kur to naudu tērēt, un tās ir investīcijas. Pie tam, apmēram 10–15% mums ir jāfinansē pašiem un pēc tam jāuztur uzbūvētais, tādēļ tā ir ģeniālā vadoņa lielā Kariņa fake ziņa,” uzsvēra Lembergs.
Pēc viņa sacītā, nodokļu reformas ietvaros pašvaldībām tiek atņemti 105 miljoni eiro, kas nozīmē, ka Ventspils pilsētā līdz ar to tiks samazinātas investīcijas.
Lembergs norādīja, ka tādējādi valdība demonstrē, ka neatzīst pašvaldību jēdzienu pēc būtības. “Kariņš, kas ir Amerikas pilsonis, pēc savas pārliecības ir dziļš boļševiks,” piebilda Lembergs.
Pēc viņa sacītā, no pašvaldību un valdības sarunām nebūs nekādas jēgas, jo visi lēmumi jau ir pieņemti un nauda visa ir atņemta un sadalīta. “Nekādas sarunas vairs nav iespējamas,” ir pārliecināts Lembergs.
Kā zināms, Finanšu ministrija jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Martā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālāk