Kariņš un Reirs maldina sabiedrību: ES fondu naudu nevar tērēt pašvaldību pamatfunkciju veikšanai
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) maldina, sakot, ka no Eiropas Sociālā fonda (ESF) naudas pašvaldības varēs apmaksāt skolotāju algas bērnudārzos, komunālos pakalpojumus, dotācijas sportam u.c., žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Kariņa apgalvojumus, ka pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales par labu valstij pašvaldībām nebūtu jāizjūt īpašs ienākumu kritums, jo to segs papildu investīcijas no ES fondiem, Lembergs norādīja, ka Kariņa vārdi neatbilst patiesībai. “Bērnudārzus finansēt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem mēs nevaram, jo vecāki maksā tikai par ēdināšanu, bet audzinātajām un auklītēm algas maksā pašvaldības, arī izmaksas mēs nevaram ņemt no Eiropas Savienības fonda, jo fondi tādu iespēju neparedz,” skaidroja politiķis.
Tāpat arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus nav paredzēts tērēt tekošām vajadzībām. “Šos līdzekļus nevar tērēt arī komunālajai saimniecībai – lai būtu tīras ielas, lai strādātu lietus ūdens kanalizācija, lai būtu apgaismojums, nopļautu zāli utt. [..] No tās naudas tam nedrīkst tērēt,” turpināja politiķis. Tāpat arī dotācijas sportam nedrīkst finansēt no ES līdzekļiem. Tas pats attiecas uz pārvaldi.
“Eiropas Savienība iezīmē skaidrus virzienus, kur to naudu tērēt, un tās ir investīcijas. Pie tam, apmēram 10–15% mums ir jāfinansē pašiem un pēc tam jāuztur uzbūvētais, tādēļ tā ir ģeniālā vadoņa lielā Kariņa fake ziņa,” uzsvēra Lembergs.
Pēc viņa sacītā, nodokļu reformas ietvaros pašvaldībām tiek atņemti 105 miljoni eiro, kas nozīmē, ka Ventspils pilsētā līdz ar to tiks samazinātas investīcijas.
Lembergs norādīja, ka tādējādi valdība demonstrē, ka neatzīst pašvaldību jēdzienu pēc būtības. “Kariņš, kas ir Amerikas pilsonis, pēc savas pārliecības ir dziļš boļševiks,” piebilda Lembergs.
Pēc viņa sacītā, no pašvaldību un valdības sarunām nebūs nekādas jēgas, jo visi lēmumi jau ir pieņemti un nauda visa ir atņemta un sadalīta. “Nekādas sarunas vairs nav iespējamas,” ir pārliecināts Lembergs.
Kā zināms, Finanšu ministrija jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Jūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālāk