• Tweet

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2.ceturksnī, kas bija Covid-19 krīzes līdz šim smagākie mēneši, IKP saruka par 8,9% salīdzinājumā ar 2019.gada 2.ceturksni. Kopumā šogad 1.pusgadā IKP bija par 5,4% mazāks nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrija.un

Šogad 2.ceturksnī būtiski samazinājās mājsaimniecību patēriņš – tas bija par 20,9% mazāks nekā pirms gada, ko ietekmēja Covid-19 krīzes izraisītais bezdarba pieaugums un ienākumu kritums.

Covid-19 ierobežojumi Latvijas eksporta tirgos un kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs 2.ceturksnī ir ietekmējuši preču un pakalpojumu eksportu, kas bija par 12,5% mazāks nekā pirms gada. Mērenāk saruka preču eksporta apjomi (par 4%), savukārt pakalpojumu eksports 2.ceturksnī bija par 31,2% mazāks nekā pirms gada. To pamatā noteica būtisks tūrisma un transporta pakalpojumu eksporta kritums.

2.ceturksnī salīdzinoši mērenāks samazinājums bija vērojams investīcijās. Bruto pamatkapitāla veidošanas apjomi saruka par 6,1%, salīdzinot ar 2019.gada 2.ceturksni. Ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs samazinājās par 0,6%, mašīnās un iekārtās – par 12,6 %, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos saruka par 9,2 %.

Valdības patēriņš 2.ceturksnī bija par 1,7% lielāks nekā pirms gada, ko pamatā noteica valdības īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai.

Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi praktiski visas nozares. Visbūtiskākais apjomu samazinājums 2.ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, kur kritums gada griezumā bija attiecīgi 63,4% un 46,3%. To noteica ieviestie stingrie pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai.

Martā ieviestie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja arī aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus kā rezultātā 2.ceturksnī kritums transporta nozarē sasniedza 26,6%. Vērā ņemams apjomu samazinājums 2.ceturksnī bija arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī komercpakalpojumu nozarēs

Kritums 2.ceturksnī bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā (par 6,9%). Lai arī ceturksnī kopumā apjomu samazinājums bija vērojams vairumā apakšnozaru, tomēr mēnešu griezuma dati vieš optimismu. Piemēram, atšķirībā no maija, kad vienīgā nozare, kurai bija būtisks pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā bija ķīmiskā rūpniecība, jūnijā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences un arī kopumā apstrādes rūpniecībā bija vērojama izaugsme.

Pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā, jūnijā un jūlijā vērojamais mazumtirdzniecības kāpums, reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājums vasaras mēnešos un konfidences rādītāju uzlabošanās vairumā nozaru liecina, ka Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz muguras un, būtiski nepasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, ekonomikas kritums šogad kopumā varētu būt 4-5% robežās. Taču joprojām neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela. Vīrusa izplatība pasaulē joprojām pieaug un līdz ar to arī saglabājas riski, ka negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var atgriezties recesijā.