• Tweet

Valsts prezidents Egils Levits 19. jūnijā, uzrunājot Saeimu tās pavasara sesijas pēdējā sēdē, norādīja, ka bez savas skaidras, visaptverošas informācijas telpas politikas un bez politiski atbildīgas amatpersonas par šādu politiku, kurai tas būtu galvenais uzdevums, ne vien Latvijas demokrātija un drošība, bet arī ilgtermiņa attīstība kopumā ir apdraudēta. Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka Levita izteikumi apliecina, ka Satversme pamazām kļūst par fikciju.

Kā zināms, Satversmes 100. pantā ir nostiprinātas tiesības uz vārda un viedokļa brīvību, kas skan: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Komentējot Levita izteikumus saistībā ar mediju brīvību, Lembergs norādīja, ka “tāda prakse pasaulē ir, kādu piedāvā Levits, ka ir atbildīga valsts amatpersona, kas nosaka masu informācijas līdzekļu pareizo saturu, kuru var raidīt, un nodrošina, ka nepareizais saturs netiek raidīts un rakstīts.”

Kā piemēru viņš minēja Vāciju otrā pasaules kara laikā, kad vienam no tās ministriem tika dota totāla vara pār masu informācijas līdzekļiem. Līdzīgi plašsaziņas līdzekļus kontrolēja arī īpašs dienests Padomju Savienībā.

Lembergs ironizēja par Levita izteikumiem, sakot, ka “tā ir ļoti moderna pieeja, kas pilnībā atbilst Latvijas Satversmei”.

“Vispār mūsu Satversme pamazāk kļūst par fikciju – Satversmē rakstīts viens, bet prezidents runā par totalitāru valsti. Valsts amatpersona kontrolēs informatīvo telpu, ko mums būs dzirdēt, redzēt un lasīt, bet ko nebūs,” izteicās politiķis.

Viņš norādīja, ka šādus ierobežojumus var panākt, piemēram, nevēlamiem medijiem slēdzot bankas kontus: “Šo mediju īpašnieki nevarēs nomaksāt darbiniekiem algas, nevarēs dabūt skaidru naudu. Šobrīd jau tā tiek darīts – nevēlamām juridiskajām un fiziskajām personām tiek slēgti bankas konti. Arī izrēķināšanās ar politiķiem notiek pēc pilnas programmas. Un tas pats attiecas arī uz medijiem,” komentēja Lembergs.

Foto: F64