• Tweet

Ja īstenosies zāļu ražotāju brīdinājumi, tad kompensējamo medikamentu budžets var palikt bez četriem miljoniem latu, kā rezultātā var ciest hronisku slimību pacienti.

Zāļu ražotāji – neapmierināti ar Veselības ministrijas attieksmi un nevēlēšanos risināt sasāpējušos jautājumus, kuri saistīti ar problēmām kompensējamo medikamentu sistēmā – paziņojuši, ka neplāno vairs turpmāk segt kompensējamo zāļu budžeta deficītu, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija.

Kad 2010. gadā arī veselības nozares budžetu skāra ievērojams samazinājums (kopumā par vairāk nekā 12 miljoniem latu), Veselības ministrija (VM) kā īslaicīgu risinājumu uz krīzes brīdi piedāvāja ražotājiem segt 2011. gadā trūkstošo summu kompensējamo medikamentu budžetā. Zāļu ražotāji pēc VM lūguma pērn noslēdza individuālos līgumus ar toreizējo Veselības norēķinu centru (tagad Nacionālais veselības dienests) par atbalstu zāļu kompensācijas budžeta deficīta segšanai četru miljonu latu apmērā – atbilstoši katrs savai tirgus daļai.

Jāatgādina, ka zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kuri ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Zāles valsts kompensē 100, 75 un 50 procentu apmērā atkarībā no diagnozes.

Piekrita īslaicīgam risinājumam

VM ir nosūtīta divu zāļu ražotājus apvienojošu organizāciju – Starptautisko farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas – vēstule, kurā abu asociāciju biedri informē, ka turpmāk neplāno segt kompensējamo zāļu budžeta deficītu atbilstoši Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā noteiktajam. Abās organizācijās Neatkarīgajai apstiprināja, ka šāda vēstule maijā ministrijai ir nosūtīta, bet nekāda atbilde saņemta nav.

«Ražotāju vidū ir dziļa neapmierinātība ar pašlaik notiekošo šajā nozarē,» Neatkarīgajai saka SIFFA izpilddirektors Valdis Freidenfelds. Iepriekšējos gados ražotājiem tika solīts, un to paredz arī kompensējamo zāļu sistēmas attīstības koncepcija, ka šī sistēma tiks sakārtota, pacientiem zāles kļūs arvien pieejamākas, taču reāli šie solījumi netiek pildīti. «Kad ražotāji piekrita segt šā budžeta deficītu, lai neciestu pacienti, valdīja uzticēšanās, ka šāds pasākums ir tikai īslaicīgs krīzes situācijas risinājums,» stāsta V. Freidenfelds. «Lai arī koncepcijās jau sen bija minēts, ka finansējumam kompensējamām zālēm jāpieaug ar katru gadu, mēs zinājām, ka krīzes gados šāda pieauguma nebūs.» No VM puses tika solīts darīt visu, lai sistēmu sakārtotu, taču, kā uzsver SIFFA pārstāvis, pagājušā gada beigās VM veica daudz, «maigi izsakoties, nepārdomātu soļu», kuriem zāļu ražotāji nepiekrita.

Nav dialoga

Arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītāja Evita Jaunzeme Neatkarīgajai apliecināja, ka šāda vēstule ir nosūtīta un tā ir reakcija uz VM nevēlēšanos risināt problēmas un vispār uzturēt dialogu ar zāļu ražotājiem. Viņa atgādina, ka vienošanās par budžeta deficīta segšanu ar ražotājiem tika panākta sarunu ceļā kā vienreizējs risinājums, pieļaujot, ka nākotnē tā varētu tikt turpināta, bet ar noteikumu, ka notiek sistēmas tālāka attīstība ar jaunu inovatīvu medikamentu iekļaušanu, pacientu skaita pieaugumu un VM aktīvu darbu pie veselības aprūpes finansējuma palielinājuma. Diemžēl šajā laikā nekas tamlīdzīgs nav noticis, bet valdība ir pieņēmusi noteikumu grozījumus, neievērojot nozares nevalstisko organizāciju protestu, kas nav veicinājuši sistēmas attīstību, bet gluži otrādi ir ievērojami palielinājuši pacientu, ārstu un farmaceitu neapmierinātību ar sistēmu.

Maksājām, lai pacienti nepaliktu bez zālēm

«Zāļu ražotāji bija gatavi veikt šādu ieguldījumu, lai novērstu risku sagraut zāļu kompensācijas sistēmu un neatstātu pacientus bez zālēm,» Neatkarīgajai saka zāļu ražotāju GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits. Uzņēmums noslēdza individuālos līgumus par atbalstu zāļu kompensācijas budžeta deficīta segšanai. VM pārstāvji tolaik vairākkārt apliecināja, ka šie maksājumi ir tikai krīzes risinājums finanšu grūtību pārvarēšanai viena gada ietvaros un ka 2012.–2014. gadā finansējums zāļu kompensācijai tiks palielināts.

«Tā laika diskusijas būtība bija – ieguldīsim līdzekļus, lai pārvarētu īslaicīgu krīzi, un vienlaikus vienosimies par sistēmas turpmāku plānveida attīstību,» norāda D. Šmits. Diemžēl VM nav izpildījusi solīto, un 2012. gadā valsts kopējais finansējums zāļu kompensācijai nav palielinājies. Vēl vairāk – arī nākamgad netiek plānots kompensējamo zāļu budžeta pieaugums, līdz ar to abu asociāciju dalīborganizācijas ir lēmušas šogad nesegt kompensējamo zāļu budžeta deficītu, neredzot tam ilgtermiņa jēgu. «Šāds lēmums, manuprāt, ir loģisks un godīgs – privātais sektors nevar ilgstoši vienpusēji uzņemties valsts funkciju nodrošināt nepieciešamo finansējumu,» saka D. Šmits.

Avots: nra.lv /Inga Paparde