Pēdējā mēneša laikā uzņēmumu kopējais nodokļu parāds audzis par 7,5%
Lursoft, balstoties uz VID sniegto informāciju, aprēķinājis, ka uz š.g. 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 milj.EUR. Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.
Pēc Lursoft apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares. Pārsteidzoši, ka straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl š.g. martā nozare bija uzkrājusi 17,06 milj.EUR nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 milj.EUR, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%. Tiesa, teju pusi no nozares nodokļu parāda summas, 13,03 milj.EUR, veido AS “Latvijas zaļais elektrons” parāds. Jānorāda, ka uzņēmumam jau kopš pagājušā gada augusta ir apturēta saimnieciskā darbība un šī gada februārī tam arī izbeigta darbība. Tajā pašā laikā uzņēmuma nodokļu parāds ik mēnesi turpina palielināties.
Viens no straujākajiem nodokļu parāda apjoma pieaugumiem – ēdināšanas un izmitināšanas nozarē
Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-10 izraisītās pandēmijas sekas. Lursoft dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz š.g. 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).
Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds aprīļa sākumā bija 28,80 milj.EUR. Šo parādu veidoja kopskaitā 2316 nozarē strādājošie uzņēmumi. Lursoft aprēķini rāda, ka marta sākumā nozarē bija 2078 uzņēmumi ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro, savukārt februāra sākumā – 2080 uzņēmumi.
Lielākais nodokļu parāds starp ēdināšanas un izmitināšanas nozares uzņēmumiem uz šā gada aprīļa sākumu reģistrēts AS “Lido” – 857,01 tūkst.EUR. Jāpiebilst, ka iepriekš nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, AS “Lido” bija reģistrēts aizvadītā gada martā un pēdējā gada laikā uzņēmumam nodokļu parādi nav bijuši. Pērn AS “Lido” nodokļos valsts kopbudžetā samaksājis 11,74 milj.EUR.
No š.g. 16.aprīļa VID atbalstījis AS “Lido” nokavēto nodokļu samaksas sadali termiņos vai arī atlikšanu uz laiku līdz trīs gadiem, savukārt 17.aprīlī veikta atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. Uzņēmuma publiskotā informācija liecina, ka AS “Lido” restorāni savu darbību uz laiku apturējuši jau no 18.marta.
Otrs lielākais nodokļu parādnieks starp izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir SIA “Čilija pizza”. Tiesa, atšķirībā no AS “Lido”, kam iepriekš nodokļu parādi nebija reģistrēti, picēriju tīklam nodokļu parādi reģistrēti jau vairāku gadu garumā, un aprīļa sākumā tie pieauguši jau līdz 663,34 tūkst.EUR, kas veido vairāk nekā pusi no nodokļu summas, ko tas pērn visa gada laikā samaksājis nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā (2019.gadā SIA “Čilija pizza” VID administrētajos nodokļos samaksājusi 1,07 milj.EUR). Lursoft dati rāda, ka uzņēmums nav iesniedzis gada pārskatu par 2018.gadu un tam kopš š.g. februāra ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Neskatoties uz uzņēmuma finansiālajām problēmām un nodokļu parādiem, 8.aprīlī tā darbiniekiem tomēr izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi.
Lursoft pētījums atklāj, ka AS “Lido” nebūt nav vienīgais uzņēmums nozarē, kuram š.g. aprīlī reģistrēti nodokļu parādi, lai gan iepriekš tādi nav bijuši. Līdzīgā situācijā nonākuši tādi ēdināšanas un izmitināšanas nozares uzņēmumi kā SIA “Mogotel” (262,44 tūkst.EUR nodokļu parāds), SIA “Tokyo city” (175,33 tūkst.EUR parāds), SIA “Tiamo grupa” (164,47 tūkst.EUR) un citi uzņēmumi.
Vēl par tēmu:
Saeima konceptuāli atbalsta publisko iepirkumu reformu
Lai publisko iepirkumu sistēmu padarītu efektīvāku, Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Par likuma grozījumu virzību...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās saimnieciskās darbības jomās
[caption id="attachment_34922" align="alignnone" width="300"] Businessteam[/caption] Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojies visās saimnieciskās darbības...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija aicina Satiksmes ministriju un pārvadātājus rast risinājumus atceltajiem reisiem un šoferu algām
Satiksmes ministrijai un pārvadātājiem ir jārod risinājumi atceltajiem reģionālo autobusu reisiem un šoferu algām, trešdien, 1. oktobrī, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas...
Lasīt tālāk“Rīgas nami” veiks iekšējo izmeklēšanu saistībā ar Centrāltirgū konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem
Šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veica procesuālās darbības Rīgas Centrāltirgus telpās. Pašlaik SIA “Rīgas nami”, kas ir Rīgas Centrāltirgus...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālākBūvniecības izmaksu līmenis gada laikā palielinājies par 2,1%, mēneša laikā – par 0,1%
2025. gada augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar šā gada jūliju,...
Lasīt tālākMazāk skaidras naudas, vairāk klikšķu: kā mainās maksājumu paradumi Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski mainījušies iedzīvotāju maksājumu paradumi - strauji pieaudzis gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars. Kā liecina Eiropas...
Lasīt tālākDžemos, želejās un marmelādēs turpmāk būs vairāk augļu
Valdība otrdien, 23. septembrī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) kvalitātes un marķējuma prasībās augļu džemam, ievārījumam, želejai, marmelādei un saldinātam kastaņu...
Lasīt tālāk