Levits: Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām jānorit droši
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām ir jānorit augstā līmenī, ievērojot aktuālos veselības piesardzības pasākumus, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents tikās ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu, lai pārrunātu gatavošanos Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām š. g. 29. augustā. E. Levits vēlējās detalizētāk uzzināt par CVK darbības plānu vēlēšanu gatavošanai, kā arī par sadarbību ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Rīgas domes pagaidu administrāciju un Rīgas vēlēšanu komisiju, kas ir šo vēlēšanu praktiskie rīkotāji.
Levits īpaši izrādīja interesi par plānoto ārkārtas vēlēšanu kritērijiem, kas garantētu sabiedrības veselības drošību, kā arī iecirkņu komisiju darbinieku aizsardzības līdzekļiem.
Bērziņa prezidentu informēja, ka CVK ir lūgusi un saņēmusi Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas vēlēšanu rīkošanai. Atvērts joprojām ir jautājums par to, kā notiks vēlēšanu process cilvēkiem, kuri slimības vai vecuma dēļ vēlēsies balsot no mājām. Levits un Bērziņa apspriedās par starptautisko praksi, kas jau tagad dažām pasaules valstīm ir, rīkojot vēlēšanas vīrusa COVID-19 izraisītas ārkārtējas situācijas apstākļos, kā arī par vairākiem scenārijiem, kā varētu notikt balsošana mājās. Pēc Bērziņas stāstītā šie jautājumi ir pārrunāti arī CVK sēdē.
Valsts prezidents uzsvēra: “Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām ir jānorit augstā līmenī, ievērojot aktuālos veselības piesardzības pasākumus, kā arī garantējot pēc iespējas plašas vēlētāju iesaistes iespējas.”
Levits pauda pārliecību, ka plānotajās kārtējās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā noteikti nepieciešams tiešsaistes vēlētāju reģistrs un politiķiem ir jāatvēl tam nepieciešamie līdzekļi. Valsts prezidents aicina politisko partiju pārstāvjus izskatīt iespēju atvēlēt līdzekļus, lai nodrošinātu balsošanu jebkurā vēlēšanu iecirknī arī ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās.
Pārrunājot vēlēšanu organizēšanas politiku ilgtermiņā, Valsts prezidents izteica viedokli, ka “izpildvarai būtu jāuzņemas atbildība par vēlēšanu organizēšanas politikas virzību un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu vēlēšanu procesa organizēšanai, nodalot to no CVK funkcijām, kas paturētu neatkarības principa garantēšanu vēlēšanās”.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk