Aizvien vairāk iedzīvotāju veido uzkrājumus
Iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas pieredzē vērojama pozitīva tendence – pēdējā gada laikā par 11% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, rāda Swedbank aptauja.
Lai gan joprojām lielākajai daļai iedzīvotāju jeb 51% nav uzkrājumu vecumdienām vispār, šogad šādu atbilžu īpatsvars ir par 11 procentpunktiem mazāks nekā pērn ( 62%). Uzmanību saista fakts, ka šogad, salīdzinot ar 2011.gadu, pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savus uzkrājumus vecumdienām uzskata par zemiem un drīzāk zemiem (no 27% 2011.gadā uz 39% šogad). Tas ļauj secināt, ka tiek sperti pirmie soļi uzkrājumu veidošanā. Proti, iedzīvotāji, kuriem pagājušajā gadā uzkrājumu nebija, šogad jau sākuši tos veikt, taču uzkrātās summas vēl ir nelielas.
“Pozitīvi vērtējams, ka līdz ar situācijas uzlabošanos ekonomikā, aizvien vairāk cilvēku domā par rītdienu un rod iespēju atlikt daļu ienākumu nākotnei.. Tomēr statistika rāda, ka Latvijā iedzīvotāji privātajai pensijai tā nopietni krāt sāk salīdzinoši vēlu, kad līdz pensijas vecuma sasniegšanai uzkrāt vēlamo kapitālu kļūst arvien sarežģītāk. Sākt krāt labklājīgām vecumdienām būtu ieteicams jau no pirmās stabilās darba algas, ik mēnesi cenšoties tiem novirzīt aptuveni 5-10% no mēnešalgas,” saka Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
9% aptaujāto norādījuši, ka viņu uzkrājumi vecumdienām ir normas robežās, bet tikai 1% tos raksturo kā lielus.
Visaktīvāk uzkrājumus vecumdienām veido cilvēki ar augstiem ienākumiem – 71% respondentu ar ikmēneša ienākumiem virs Ls 600 ir ietaupījumi šim mērķim, turpretī 64% iedzīvotāju ar ienākumiem zem Ls 150 uzkrājumu vecumdienām nav vispār.
Aptaujas dati liecina, ka savu privāto pensiju jeb uzkrājumus pensiju 3.līmenī aktīvāk veido cilvēki vecumā no 40-49 gadiem, kur katram piektajam (20%) ir privātie pensiju uzkrājumi, bet vēl 21% plāno sākt veidot uzkrājumus tuvākajā laikā. Otra aktīvākā vecuma grupa, kas veido privātās pensijas uzkrājumus, ir cilvēki pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas – 18% respondentu vecuma grupā no 30-39 jau veic uzkrājumus pensiju 3.līmenī, bet vēl 30% plāno to sākt tuvāko gadu laikā. Liela interese par uzkrājumu veidošanu ir arī gados jauniem cilvēkiem vecumā 20-29 gadiem – pensiju 3.līmenim pēc pāris gadiem plāno pievienoties 34%.
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk