Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs vērojams saslimstības pieaugums ar dažādām zarnu infekcijām, liecina dati par saslimstību šāgada pirmajos mēnešos. Šogad kopumā ar zarnu infekcijām ārstējušies 480 cilvēku, kas ir par 37 procentiem vairāk nekā pērn, kad saslimušo skaits bija 350.

«Katru dienu stacionārā tiek ievietoti pacienti ar aizdomām par saslimšanu ar kādu no zarnu infekcijām. Kopš maija sākuma līdz šim hospitalizēti vairāk nekā 80 saslimušo ar šīm akūtajām zarnu infekcijām,» informē Zarnu infekciju un parazitāro slimību nodaļas vadītāja Ilze Bērziņa. Izplatītākās zarnu infekcijas ir noro un rota vīrusu izraisītās infekcijas, salmoneloze, ievērojami retāki ir inficēšanās gadījumi ar botulisma vīrusu. Sākotnēji akūtu zarnu infekciju izpausmes ir ļoti līdzīgas. Precīzi noteikt diagnozi var tikai saslimušā cilvēka paraugu laboratoriskie izmeklējumi.

 I. Bērziņa atzīst, ka nereti ir gadījumi, kad slimnīcā ar zarnu infekcijām nokļūst vairāki vienas ģimenes locekļi vai dažādu kopīgu pasākumu dalībnieki. Zarnu infekciju ierosinātāji – visdažādākie mikroorganismi – stafilokoki, zarnu nūjiņas, salmonellas un citi – pārtikas produktos var nokļūt visdažādākajos ceļos, visbiežāk – ja produkti netiek pareizi uzglabāti un nav pietiekami termiski apstrādāti, ja ēdiena gatavotājs nav ievērojis personīgo higiēnu (nemazgā rokas), viņam ir bojāta āda vai augšējo elpceļu iekaisums, piemēram, angīna. «Mikroorganismi nokļūst uz pārtikas produktiem un sāk izdalīt toksīnus. Mikroorganismu izdalītie toksīni rada kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus – vemšanu, arī caureju,» stāsta ārste. Reizēm akūtās zarnu infekcijas var noritēt arī bez caurejas, tikai ar vemšanu un graizēm vēderā. Lai izvairītos no zarnu infekcijām, kuras īpaši ātri izplatās vasarā, rūpīgāk jāseko līdzi pārtikas un dzeramā ūdens kvalitātei, jāpeldas vietās, kur tas ir atļauts, jāievēro personīgā higiēna.

Avots: nra.lv /Inga Paparde