• Tweet

Ne par pussoli neatkāpjoties no valdības izstrādātā modeļa, Saeima ceturtdien akceptēja divu būtisku nodokļu samazināšanu.

Tikmēr parlamenta debatēs vairākkārt tika norādīts – nenoliedzot to, ka nodokļu sloga atvieglošana konceptuāli ir atbalstāma, šobrīd vienīgi tiek automātiski mazinātas likmes, nerisinot virkni svarīgu problēmu.

Saeima otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī likumā Par pievienotās vērtības nodokli. Tiesību akti noteic, ka no 1. jūlija par procentu tiks mazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un no nākamā gada 1. janvāra arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), savukārt tuvāko triju gadu laikā IIN likme saruks vēl par četriem procentiem. Lai gan Saeimas deputātiem bija vairāki priekšlikumi, kā no nodokļu mazināšanas panākt maksimālu efektu, koalīcijas spēki nevēlējās uz šo procesu lūkoties plašāk un strikti turējās pie valdības sagatavotā redzējuma.

Kā līdz šim vairākkārt norādījušas Latvijas pašvaldības, IIN samazināšana radīs nozīmīgu robu reģionu budžetos, kas saņem lielāko daļu no šā nodokļa ieņēmumiem. Arī parlamentārieši ceturtdien atgādināja, ka valdība joprojām nav definējusi kompensācijas mehānismu, kas aizlāpītu IIN samazināšanas rezultātā pašvaldību makos radušos iztrūkumu. Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Seržants uzsvēra: nodokļu mazināšana par dažiem procentiem nekļūs par jūtamu atspaidu Latvijas mazturīgajiem iedzīvotājiem, bet gan sekmēs vienīgi Māstrihtas kritēriju ievērošanu, lai Latvija 2014. gadā varētu sekmīgi pievienoties eirozonai.

Šo jautājumu plenārsēdē aktualizēja vairāki politiķi, atzīstot, ka plānotā nodokļu likmes mazināšana ir pārāk nenozīmīga un valsts iedzīvotāji to praktiski neizjutīs. Orientējoties uz nabadzīgāko iedzīvotāju slāni, parlamenta kreisais flangs rosināja palielināt neapliekamo minimumu, lai mazajām algām pieaugums būtu daudz straujāks. Tiesa, Saeimas atbalstu šī ideja neguva. Tāpat neatbildēts palika jautājums par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu. Kā ziņots, IIN samazināšanas kontekstā politiskajos kuluāros izskanējis viedoklis par attiecīgu nekustamā īpašuma nodokļa celšanu, taču pagaidām šī ideja nav ieguvusi konkrētas aprises.

Likumdošanas izmaiņu gaitā tika piesaukta arī nepieciešamība uzlabot demogrāfisko situāciju, tostarp palielinot atvieglojumus par apgādībā esošām personām, taču Saeimas vairākums šo ierosmi neatbalstīja.

Tikmēr PVN samazināšanas kontekstā asākās diskusijas raisījās par to, vai ir lietderīgi par 1% mazināt kopējo nodokļa likmi vai tomēr daudz būtiskāk būtu mazināt nodokli tādām svarīgām preču grupām kā vietējie pārtikas ražojumi, medikamenti, mācību literatūra, elektrība u. tml. Gan koalīcijā strādājošā Nacionālā apvienība, gan opozīcijas spēki uzsvēra, ka 1% samazinājumu pircēji praktiski neizjutīs, bet būtiskāks cenu kritums svarīgajām preču grupām būtu daudz nozīmīgāks atspaids iedzīvotājiem.

Neraugoties uz iebildumiem un daudziem neskaidriem aspektiem, Saeima tomēr demonstrēja apbrīnojamu vienprātību, 99 politiķiem balsojot «par» grozījumiem IIN likumā un 89 deputātiem atbalstot arī PVN samazināšanu.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte