Lembergs: Grozījumi likumā par tiesas debašu ilguma ierobežošanu tiek virzīti viena cilvēka – manis – dēļ
Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas paredz, ka tiesa nosaka tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, faktiski virza prokurors Juris Juriss, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lai arī juridiski grozījumus virza Saeimas deputāti, pēc Lemberga sacītā, faktiski tos ierosinājis viņa lietas prokurors Juris Juriss.
“Prokurori apsūdzības runu teica 84 tiesas dienas, bet mani aizstāvji runu ir teikuši nepilnas 30 tiesas dienas. Kad prokurors Juris Juriss noklausījās, viņš saprata, ka aizstāvības runa sagrauj apsūdzību un no tās nekas nepaliek pāri. Tad ko darīt? Ne jau viens pats prokurors to dara, bet visi, kas izdara klaju spiedienu uz tiesu, lai mani izolētu no politiskās darbības ar šādām prettiesiskām metodēm. Kas viņiem ir jāizdara? Viņiem nav jāļauj man teikt aizstāvības runu,” par patiesajiem likuma grozījuma iemesliem runāja Lembergs.
“Un šie likuma grozījumi ir speciāli radīti Aivaram Lembergam, lai viņa aizstāvji nevarētu teikt aizstāvības runu, pat vairāk – valsts nozīmē valsts aizstāvi manas aizstāvības runas teikšanai. Tātad, man nav aizstāvja un vēl pie tam ierobežo aizstāvības runu. [..] Tiesnesis Stukāns pat izteicies, ka vispār tiesas debates nevajag teikt,” sacīja Lembergs.
“Tad kā sanāk? Jūs izmeklēšanas procesā piedalīties nevarat. Otrkārt, jūs saņemat uz tiesu atsūtītus materiālus un tur arī pirmo reizi redzat tos. Jūs pievienot savus pierādījumus tikpat kā nevarat, jo tad jūs sagraujat prokuroru apsūdzību. Papildus tam, prokurors piesaka 80 lieciniekus un visus viņus nopratina, bet jums savus lieciniekus ir liegts pieteikt un beigās vēl neļauj teikt aizstāvības runu. Bet tad kāda ir jēga? Tad jau prokurors aizsūta uz tiesu apsūdzību, viņš lieciniekus ir jau nopratinājis pirmstiesā un uz tā pamata tiesnesis pieņem lēmumu. Protams, tāds tiesas process ir ļoti īss. Šodien apsūdzēja, bet rīt pieņem lēmumu,” norādīja Lembergs.
Pēc politiķa domām, tā ir atgriešanās Padomju Savienības laikos. “Mēs ejam šo ceļu. Pats stulbākais, ka tas ir uzbrukums tiesai, bet tiesas process jau nesākas tiesas zālē, bet sākas izmeklēšanā. [..] Kas Latvijā ir svarīgi? Vajadzētu būt tā, ka prokurors nosūta lietu uz tiesu un neatkarīgs tiesnesis nosaka lietas pirmšķietamo rezultātu, līdz ar to netiek tērēts tiesas laiks,” sacīja Ventspils mērs.
Kā zināms, pašlaik likumā ir noteikts, ka tiesas debašu ilgums un apsūdzētā pēdējā vārda ilgums nav ierobežots. Reizē ir spēkā norma, ka pēdējā vārda teikšana var tik pārtraukta, ja apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālāk

 
                                         
                                         
                                         
                                         
                                         
                                         
                                         
                                         
                                        