Lembergs: Grozījumi likumā par tiesas debašu ilguma ierobežošanu tiek virzīti viena cilvēka – manis – dēļ
Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas paredz, ka tiesa nosaka tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, faktiski virza prokurors Juris Juriss, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lai arī juridiski grozījumus virza Saeimas deputāti, pēc Lemberga sacītā, faktiski tos ierosinājis viņa lietas prokurors Juris Juriss.
“Prokurori apsūdzības runu teica 84 tiesas dienas, bet mani aizstāvji runu ir teikuši nepilnas 30 tiesas dienas. Kad prokurors Juris Juriss noklausījās, viņš saprata, ka aizstāvības runa sagrauj apsūdzību un no tās nekas nepaliek pāri. Tad ko darīt? Ne jau viens pats prokurors to dara, bet visi, kas izdara klaju spiedienu uz tiesu, lai mani izolētu no politiskās darbības ar šādām prettiesiskām metodēm. Kas viņiem ir jāizdara? Viņiem nav jāļauj man teikt aizstāvības runu,” par patiesajiem likuma grozījuma iemesliem runāja Lembergs.
“Un šie likuma grozījumi ir speciāli radīti Aivaram Lembergam, lai viņa aizstāvji nevarētu teikt aizstāvības runu, pat vairāk – valsts nozīmē valsts aizstāvi manas aizstāvības runas teikšanai. Tātad, man nav aizstāvja un vēl pie tam ierobežo aizstāvības runu. [..] Tiesnesis Stukāns pat izteicies, ka vispār tiesas debates nevajag teikt,” sacīja Lembergs.
“Tad kā sanāk? Jūs izmeklēšanas procesā piedalīties nevarat. Otrkārt, jūs saņemat uz tiesu atsūtītus materiālus un tur arī pirmo reizi redzat tos. Jūs pievienot savus pierādījumus tikpat kā nevarat, jo tad jūs sagraujat prokuroru apsūdzību. Papildus tam, prokurors piesaka 80 lieciniekus un visus viņus nopratina, bet jums savus lieciniekus ir liegts pieteikt un beigās vēl neļauj teikt aizstāvības runu. Bet tad kāda ir jēga? Tad jau prokurors aizsūta uz tiesu apsūdzību, viņš lieciniekus ir jau nopratinājis pirmstiesā un uz tā pamata tiesnesis pieņem lēmumu. Protams, tāds tiesas process ir ļoti īss. Šodien apsūdzēja, bet rīt pieņem lēmumu,” norādīja Lembergs.
Pēc politiķa domām, tā ir atgriešanās Padomju Savienības laikos. “Mēs ejam šo ceļu. Pats stulbākais, ka tas ir uzbrukums tiesai, bet tiesas process jau nesākas tiesas zālē, bet sākas izmeklēšanā. [..] Kas Latvijā ir svarīgi? Vajadzētu būt tā, ka prokurors nosūta lietu uz tiesu un neatkarīgs tiesnesis nosaka lietas pirmšķietamo rezultātu, līdz ar to netiek tērēts tiesas laiks,” sacīja Ventspils mērs.
Kā zināms, pašlaik likumā ir noteikts, ka tiesas debašu ilgums un apsūdzētā pēdējā vārda ilgums nav ierobežots. Reizē ir spēkā norma, ka pēdējā vārda teikšana var tik pārtraukta, ja apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk