• Tweet

Arvien vairāk studentu vēlas saņemt samaksu par praksē pavadīto laiku, liecina uzņēmumu novērojumi. Pašu darba devēju viedoklis par to dalās – vieni uzskata, ka alga būtu jāmaksā, citi skaidro, ka prakse ir lielisks veids, kā uzkrāt pieredzi, taču sakarā ar praktisku iemaņu trūkumu studenti nevar ieņemt vai aizstāt pilnvērtīga uzņēmuma darbinieka vietu, līdz ar to darba samaksa izpaliek.

«Prakse un algots darbs nav viens un tas pats. Algotam darbam kandidāts piedāvā savas amatam atbilstošās kompetences, īpašības un pieredzi. Savukārt prakse ir tieši iespēja iegūt zināšanas un prasmes, lai labāk sagatavotos interesējošai profesijai vai jomai. Jauniešos, kas nāk praksē uz Swedbank, daudz ieguldām, lai sniegtu zināšanas, izpratni par bankas darbību, praktiskas iemaņas. Turklāt prakse ir arī ļoti laba iespēja jau realitātē saprast, vai šī ir joma, kas mani tiešām interesē un man ir piemērota. Ja atbilde ir jā, tad pieredze reālā uzņēmuma ikdienā palīdz jaunietim izvērtēt, kādas zināšanas viņš var sevī pilnveidot, lai varētu attīstīties izvēlētajā virzienā,» uzsver bankas pārstāve Kristīne Jakubovska, vienlaikus piebilstot, ka visu gadu Swedbank ir atvērta praktikantiem un labprāt savā komandā gaida topošos speciālistus. «Parasti prakse ilgst no viena līdz trim mēnešiem un šo iespēju gadā izmanto aptuveni 100 jauniešu,» teic K. Jakubovska.

Rāmāk ar ambīcijām

Prakses iespējas visa gada garumā piedāvā arī Tele2. «Mēs uzskatām, ka prakse ir lieliska iespēja jaunietim uzkrāt darba pieredzi, pārbaudīt mācību iestādē iegūtās zināšanās reālā darba vidē un iepazīt savu izvēlēto profesiju. Taču ir gadījumi, kad studenti praksi saista tikai ar iespēju nopelnīt, kas neatbilst Tele2 uzstādījumam par prakses vietu nodrošināšanu Tādos gadījumos par prakses vietu mums neizdodas vienoties,» stāsta Tele2 personāla vadības direktore Ieva Kronīte. Praktikantu atalgojumu prasības nepilnam darba laikam vidēji ir 200 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas. I. Kronīte novērojusi, ka par atalgojumu visbiežāk taujā studenti, kas apgūst tehniskās specialitātes, jo šo speciālistu pieprasījums ir augstāks, bet topošie radošo profesiju pārstāvji, kur savstarpējā konkurence darba tirgū ir ievērojami lielāka, primāri interesējas, kā viņi var būt noderīgi un ko no viņiem gaida Tele2.

«Prakse Tele2 ir drošs pamats turpmākai sadarbībai, tādu piemēru mums ir ne mazums. Ambīcijas ir ļoti apsveicama lieta, taču to pārsteidzīga izvirzīšana potenciālajam darba devējam ir kā staigāšana pa plānu ledu,» akcentē Tele2 personāla vadības direktore.

Vispirms pierādīt sevi

Savukārt Latvenergo personāla vadības direktore Inga Kola norāda: «Lai arī izklausās skarbi, tomēr krīze Latvijā ieviesa arī savas pozitīvas iezīmes jauniešu attieksmē pret prakses un darba iespējām – tapa skaidrs, ka darba tirgū ir jāpacīnās un nekas nenotiek pats no sevis, jo ir konkurence. Paši jaunieši daudz kritiskāk vērtē savas zināšanas, iemaņas un spējas. Tādējādi uzskatām, ka atalgojums jānopelna, pierādot sevi prakses laikā, kad samaksa netiek nodrošināta – gan ar attieksmi, gan ieinteresētību izvēlētajā jomā, konkrētajā profesijā, tiešajos pienākumos. Pēc tam jau ar pašiem labākajiem varam apspriest jautājumu par atalgojumu. Mūsuprāt, praksē pats galvenais ir sniegt jauniešiem šo tik nepieciešamo pieredzi, lai palīdzētu saprast, vai izvēlētā profesija ir tas, ko tiešām viņi vēlas, vai tomēr ir jāmeklē cits ceļš.» Latvenergo ik gadu ar praksi nodrošina aptuveni 300 dažādu izglītības iestāžu audzēkņu, tai var pieteikties uzņēmuma mājas lapā, aizpildot pieteikumu.

Abpusēji izdevīgi

Bet apdrošināšanas sabiedrībai Balta šā gada četros mēnešos sadarbība ir bijusi vai vēl turpinās ar 15 praktikantiem, trijiem piedāvātas pastāvīgas darba iespējas.

Balta personāla direktore Liene Ozolkāja uzsver: «No Baltas puses sadarbību ar praktikantiem uztveram kā abpusēji izdevīgu ieguvumu un arī ieguldījumu. Studentam tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi starptautiskā darba vidē, gan iesaistoties aktivitātēs un uzdevumos savas struktūrvienības ietvaros, gan sadarbojoties ar citām struktūrvienībām savu pienākumu izpildē. Savukārt no Baltas puses jebkurā struktūrvienībā, kurā darbojas praktikants, ir viens vai pat vairāki darbinieki, kuri tieši strādā ar praktikantu, apmāca, pastāsta un izglīto. Tāpēc prakses laikā Baltā studentam atlīdzība netiek piedāvāta, tā vietā sniedzot pilnvērtīgu iespēju izmantot savas teorētiskās zināšanas, mācīties, apgūt jaunas prasmes, kā arī iepazīties ar darba vidi un pierādīt sevi, lai nākotnē kļūtu par pastāvīgu darbinieku.» (Balta gan iesaistījusies Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu studentiem izsludinātajā vasaras prakšu konkursā Labā prakse, tajā par praksi dalībniekiem maksās – 150 latu mēnesī, naudu piešķir Hipotēku banka.)

Alga motivē

Atalgojumu par praksi nepiedāvā arī Bite. «Protams, praktikantam būtu lielāka motivācija, ja viņam maksātu. Tajā pašā laikā mums šķiet būtiskāk, ka praktikants iegūst profesionālas zināšanas un prakses laikā smeļas maksimāli daudz savai izaugsmei. Galvenais, lai prakse izvēlētajā jomā sniedz pēc iespējas lielāku priekšstatu, ko tad šis darbs īsti nozīmē,» norāda Bite personāla menedžere Kristīne Briede.

Turpretī Nordea pauž pārliecību, ka praktikanta atbildība un centība ir jāatalgo, jo praktikanti pievieno vērtību ne tikai sev, bet arī organizācijai. «Praktikanti Nordea bankā ne tikai gūst interesantu un vērtīgu pieredzi, bet arī palīdz bankas darbiniekiem viņu ikdienas darbā. Prakse ir ne tikai tiesības mācīties, bet arī pienākums pildīt sev uzticēto godprātīgi un atbildīgi. Tāpat kā darbinieku ikdiena, arī praktikantu darba saturs ir gan aizraujoši darbi, gan ikdienas rutīna un pienākumi, kas atkārtojas un kas katru reizi jāizpilda ar rūpību un precizitāti. Tāpat kā darbiniekiem, arī praktikantiem ir saistoši darba kārtības noteikumi, drošības prasības un darba kvalitātes noteikumi,» stāsta bankas personāla vadības departamenta vadītāja Helma Purvinska. Viņa teic, ka studentu atsaucība uz Nordea 10 apmaksātajām vasaras prakses vietām ir ļoti augsta un nereti konkurss ir lielāks nekā stājoties darbā. Populārākās struktūrvienības bankā ir Kredītu departaments, Sabiedrisko attiecību departaments un Karšu apstrādes nodaļa, kur uz vienu prakses vietu regulāri pretendē vairāki desmiti līdz pat simt studentu no dažādām augstskolām. «Esam novērojuši, ka pastāv tendence prakses vietu izvēlēties atbilstoši savam izglītības virzienam, taču piesakās arī ne mazums tādu studentu, kuru specialitāte ir attālināti saistāma ar prakses vietas specifiku. Liela daļa studentu vēlas praksi tieši bankā un tieši Nordea. Arī iespēja saņemt atalgojumu ir izteikti motivējoša [praktikants saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu],» norāda H. Purvinska, piebilstot – prakses laikā uzņēmumam ir iespēja uzsākt sadarbību ar saviem nākotnes darbiniekiem. Piemēram, pagājušajā gadā Nordea pie sevis uzņēma 43 praktikantus, no kuriem 15 šobrīd turpina darba attiecības.

Avots: nra.lv /Līga Nestere