• Tweet

Tiesa, kārtējo reizi ignorējot Aivara Lemberga lūgumu dot laiku viņa aizstāvim iepazīties ar krimināllietas materiāliem, vēlēja sākt debates uzņēmēja Anša Sormuļa aizstāvim advokātam Jānim Rozenbergam, vēsta NRA.lv.

Pagājušās ceturtdienas tiesas sēdēs sākumā t.s. Lemberga lietas tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone informēja procesa dalībniekus par to, ka Aivars Lembergs vērsies tiesā ar kādu iesniegumu. Dokumenta tekstu viņa tiesas sēdē nenolasīja. Tā vietā to ļoti konspektīvi atreferēja. Tiesa neaicināja procesa dalībniekus arī izteikt viedokli par iesniegumā pausto. Tiesa lika manīt, ka to neinteresē kaut kādi viedokļi šajā sakarā.

«Tiesa laiku nedos»

I. Jansone: – Saistībā ar Aivara Lemberga saņemto iesniegumu Rīgas apgabaltiesā vēlos norādīt Aivaram Lembergam, ka viņa iesniegumā minētie apstākļi par to, ka viņam tika liegta iespēja slēgt vienošanos ar Aivo Leimani, kā arī viņš joprojām ir advokāta meklējumos. Tātad, kā jau jūs pats arī iepriekšējā tiesas sēdē dzirdējāt, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 483. panta 4. daļai jums tika noteikts valsts nodrošināts aizstāvis Genadijs Ivankins, un nav tāda situācija, kādu jūs norādāt, ka jums aizstāvja nav. Un, otrkārt, es vēlos jums norādīt, ka tā ir jūsu brīva izvēle slēgt vienošanos ar aizstāvi, ja jūs uzskatīsiet par nepieciešamu aicināt uz tiesu savai aizstāvībai. Taču tas aizstāvis, kas ieradīsies, ja jums būs tāda vienošanās, viņam būs jānāk visas tās tiesas sēdes, kuras mums ir noteiktas tiesas grafikā, un tiesa nedos viņam nekādu laiku iepazīties ar lietas materiāliem, jo tāpēc, ka jums pamatadvokāts lietā ir Genadijs Invankins, kurš iepazīstas ar lietu. Gluži tāpat kā jums nāca Aldis Alliks. Viņš arī neprasīja nekādu laiku. Viņš uzreiz iestājās debatēs un sāka runāt. Nezinu, kur viņš ir jums pazudis. Tā ka tāda ir atbilde uz jūsu iesniegumu tiesā, un šodien ir paredzēts turpināt debates…

A. Lembergs: – Godātā tiesa! Valsts izvēlētais aizstāvis Ivankina kungs arī nav iepazinies ar lietu. Jūs nedodat laiku iepazīties ne Leimanim, ne Ivankinam!

I. Jansone: – Es jau jums atbildēju par to, ka aizstāvis Genadijs Ivankins patreiz iepazīstas ar lietas materiāliem.

A. Lembergs: – Kā viņš var tiesas sēdē iepazīties ar materiāliem? Kā viņš var tiesas sēdē klausīties citu advokātu debates, ja viņš nav iepazinies ar lietu? Tā ir fikcija – kā viņš var būt advokāts?

I. Jansone: – Jūsu pozīcija ir skaidra. Tā, aizstāvji Jānis Rozenbergs vai Oskars Rode, lūdzu, jūsu runa debatēs!

G. Ivankins: – Godātā tiesa! Par maniem lūgumiem jūs varat pieņemt lēmumus!

I. Jansone: – Par kuriem lūgumiem?

G. Ivankins: – Man ir lūgums – izskatīt manus lūgumus!

I. Jansone: – Kas tie ir par lūgumiem?

Advokāts tiesai paskaidroja, ka laika ekonomijas nolūkos viņš lūdz tiesu izsniegt prokuroru debašu runas kopijas un tiesas sēžu protokolu kopijas.

I. Jansone atbildēja, ka ar prokuroru debašu runas divdesmit sējumiem nav nekādu problēmu – tie tiesai esot elektroniskā formātā, un tos tiesa esot gatava G. Ivankinam nosūtīt.

«Justīcijas nakts murgi»

J. Rozenbergs debates sāka ar to satura un būtības skaidrojumu. Advokāts norādīja, ka lūgs A. Sormuli atzīt par nevainīgu un attaisnot visās trijās viņam celtajās apsūdzībās. Kā pamatojumu lūgumam J. Rozenbergs norādīja apsūdzības «satura neatbilstību krimināltiesību normu dispozīcijām, gan arī pierādījumu neesamību viņam celtās apsūdzības pamatošanai».

Advokāts pievērsās arī jautājumam par nevainīguma prezumpcijas jēgu un būtību.

J. Rozenbergs uzsvēra, ka arī Satversmes tiesa atzinusi: «Nevainīguma prezumpcija pasargā personu, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums par, iespējams, tās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms šīs personas vaina nav pierādīta likumā noteiktā kārtībā.» Atsaucoties uz Satversmes tiesas atzinumiem, advokāts uzsvēra, ka nevainīguma prezumpciju veido trīs elementi. Pirmais – aizsargā personu, lai to neatzītu par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Otrais – personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Trešais – visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu apsūdzētajai personai. J. Rozenbergs skaidroja, ka tikai nevainīguma prezumpcijai atbilstoša pieeja, iztiesājot krimināllietu, spēj nodrošināt to, ka persona tiek atzīta par vainīgu nevis tikai tāpēc, ka tikusi apsūdzēta, balstoties uz pieredzi, ka vairums apsūdzēto ir vainīgi, bet gan rūpīgi izvērtējot un pievēršot uzmanību visiem pierādījumiem. Advokāts atsaucās uz rakstnieka Franča Kafkas visslavenāko darbu Process, kuru analizējis arī britu krimināltiesību zinātnieks Endrū Stumers, citējot no pēdējā: «Tas, ka kāds varētu tikt notiesāts, pamatojoties tikai uz to, ka ir apsūdzēts, ir kriminālās justīcijas nakts murga ļaunākais scenārijs.»

Vērtēt bez aizspriedumiem

J. Rozenbergs uzsvēra, ka nevainīguma prezumpcija neprasa neiespējamo: «Tā neprasa ticēt, ka persona patiešām ir nevainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jo ticēšana nav kas tāds, ko var ietekmēt ar likumu. Tas, kas tiek prasīts, ir skatīt izvirzīto jautājumu noteiktā veidā, izvērtēt pierādījumus no šāda skatupunkta.

Ko iepriekš minētā sakarā es gribu lūgt tiesai. Gribu lūgt, klausoties manu aizstāvības runu, paturēt prātā, ka izejas punkts aizstāvības argumentu vērtēšanai nedrīkstētu būt jūsu pieredzē un novērojumos balstīts pieņēmums, ka vairumu no apsūdzētajām personām taču atzīst par vainīgiem un notiesā. Un manus Anša Sormuļa aizstāvībai veltītos argumentus es lūdzu tiesu uzklausīt, rūpīgi izvērtēt un pie sprieduma pieņemšanas izsvērt, vai tiešām šie argumenti nav pietiekams pamats saprātīgu šaubu esamībai par Anša Sormuļa vainīgumu viņam celtajās trīs apsūdzības sadaļās.»

Foto: F64