Lembergs: VARAM argumenti par novadu reformas pamatojumu neiztur nekādu kritiku
Nav īsti saprotams, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerētā administratīvi teritoriālā reforma neattiecas uz Rīgu un Jūrmalu, ja tās galvenais mērķis ir iedzīvotāju skaita palielināšana, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs uzsvēra, ka novadu reformas ietvaros joprojām nav veikta visaptveroša analīze. “Tajā ziņojumā valdība ir tikai par to, cik pašvaldības daudz tērē, bet nav konkrēta analīze. Tur ir vidējie rādītāji, kas neko neizsaka,” norādīja politiķis.
Pēc Ventspils mēra sacītā, kā vienīgais arguments, kāpēc ir jāapvieno pilsētas un novadi, tiek minēts tas, ka republikas pilsētās ir samazinājies iedzīvotāju skaits un pilsētas vienas pašas nav spējīgas attīstīties. “Tur ir ierakstīts, ka samazinās iedzīvotāju skaits, tāpēc ir jāapvieno pilsētas ar novadiem, bet Rīgai nevienu nepievieno. Par 18% ir samazinājies iedzīvotāju skaits arī Jūrmalā, kas ir Rīgas guļamrajons, bet arī Jūrmalai nevienu novadu nepievieno. Iedzīvotāju skaits samazinās, bet novadu nepievieno. Tie gali neiet kopā,” pauda Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka, pēc VARAM ziņojuma, iedzīvotāju skaits samazinās trīs faktoru dēļ.
“Viens ir dabiskais pieaugums. Citiem vārdiem sakot, reformas autori apgalvo, ka, ja apvienos republikas pilsētas un klātesošos novadus, tad pieaugs dzimstība. Sievietes dzemdēs būtiski vairāk bērnu, jo līdz šim viņas gaidīja, kad apvienos pilsētas un novadus. [..] Tātad, sākot no 2022. gada, dzemdību skaits būtiski pieaugs. Un līdz ar to notiks arī dabiskais iedzīvotāju pieaugums,” ironizēja Lembergs.
Tāpat esot minēts, ka samazināsies iedzīvotāju mirstība. “Visi, kas nomira, nomira ātrāk, jo nebija apvienotas pilsētas un novadi. Tas ietekmēja mirstību. Pēc tam, kad apvienos republikas pilsētas un novadus, tad visa tauta dzīvos piecus līdz desmit gadus ilgāk. Mirstība pēkšņi samazināsies, un kopā tas veidos dabisko pieaugumu,” absurdos kritērijus komentēja politiķis.
Tikpat smieklīgs esot arī VARAM kritērijs, ka novadu reformas rezultātā samazināsies aizbraukušo iedzīvotāju skaits. “Tātad cilvēki brauca prom, jo bija robeža starp Ventspils pilsētu un novadu. Tagad tā robeža vairs nebūs, jo būs kopējā robeža. Jo līdz šim bija tik grūti pārvarēt šo robežu starp pilsētu un novadu, ka tas tā tracināja Latvijas iedzīvotājus, ka tie masveidā brauca prom,” turpināja ironizēt Lembergs.
Viņš gan norādīja, ka tagad tā vietā būs jauna problēma – pieaugs iedzīvotāju skaits. “Kur viņi dzīvos? Kas notiks ar skolām? Tā problēma vispār būs katastrofāla. Būtu loģiski, ja valdība piešķirtu līdzekļus, lai šie 700 tūkstoši izbraukušo varētu atgriezties,” norādīja politiķis
“Vienīgā problēma ir tāda, ka Rīgā arī par 30% samazinās iedzīvotāju skaits, bet viņiem tā robeža netiek grozīta. Viņiem kā bija, tā paliek. Tas man īsti nav saprotams. Laikam nav vēlēšanās, lai Rīgā pieaugtu iedzīvotāju skaits,” minēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk