• Tweet

Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone pieļauj, ka pirms eiro ieviešanas ar tirgotājiem varētu parakstīt memorandu par cenu godprātīgu konvertēšanu vienotā Eiropas valūtā. Paši tirgotāji par šādu ideju ir skeptiski, jo valdības rīcībā nav pietiekami efektīvu instrumentu, lai kontrolētu mazumtirdzniecības cenu veidošanos šā procesa laikā.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Neatkarīgajai skaidroja, ka tiek pētītas iespējas, kā risināt problēmu, lai pēc eiro ieviešanas Latvijā uzņēmēji neizmantotu situāciju negodprātīgi un nesamērīgi neceltu cenas.

Viena no iespējām ir kampaņa Godīgs eiro ieviesējs, kas paredz slēgt memorandu ar uzņēmējiem un uzņēmēju asociācijām. Sīkākas detaļas par šo ieceri vēl neesot izstrādātas, taču Finanšu ministrijas pārstāvis skaidroja, ka nekādas sankcijas pret mantkārīgākajiem tirgotājiem, visticamāk, neieviesīs, jo lielākais sods tādiem būs pircēju uzticības zaudēšana.

Gaida palīdzību

Skeptisks par šāda memoranda nepieciešamību un lietderību ir Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs, kurš nesaskata problēmas memoranda parakstīšanai, taču norādīja, ka šāda dokumenta ieviešana liecinot tikai par to, ka tirgotājiem neizprotamu iemeslu dēļ valdība viņiem neuzticas. «Valstij vajadzētu palīdzēt mums sagatavoties pārejai uz eiro un tikai tad domāt par publiskām kampaņām,» saka tirgotāju pārstāvis, kurš jau ilgāku laiku cenšoties panākt, lai valsts iepazīstina viņus ar Igaunijas pieredzi un noorganizē tikšanos ar šīs valsts tirgotājiem, lai nepastarpināti uzzinātu par sagaidāmajām grūtībām jaunās valūtas ieviešanā.

H. Danusēvičs arī apgalvo, ka tirgotāji pāreju uz eiro neizmantos, lai viegli iedzīvotos, nesamērīgi paceļot cenas. Tomēr viņš prognozē, ka neapmierinātība ar jaunajām cenām sabiedrībā būs jūtama patērētāju psiholoģisko īpatnību dēļ.

«Tā vairāk būs psiholoģiska problēma, jo cilvēki valūtas nosaukumam nepievērš uzmanību, skatās tikai uz cipariem. Neviena interesēs nebūs celt cenas, jo cilvēkiem būs jāpierod, ka kāda prece vairs nemaksās 30 santīmus, bet gan 50 eirocentus, tā ir tā lielākā problēma,» secina speciālists, norādot, ka pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas varētu sarukt pircēju aktivitāte.

Cienīs klientu

Igaunijas pieredze ar eiro ieviešanu 2011. gada janvārī liecina, ka pircēju aktivitāte nesamazinājās. Tieši otrādi – patērētāji lielākajās mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs tērēja tikpat vai vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī.

Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju apvienības vadītājs Noris Krūzītis kategoriski noraida aizdomas, ka viņa pārstāvētie tirgotāji, piemēram, Sky vai Rimi, eiro ieviešanu varētu izmantot, lai paaugstinātu cenas un ātri iedzīvotos. «Memoranda piesaukšana ir sabiedrisko attiecību aktivitāte. Praktiski valdība nevar ietekmēt ne cenu, ne cenu veidošanos,» saka N. Krūzītis un atgādina, ka tirgotājiem neinteresē ātra iedzīvošanās viena pasākuma ietvaros, kas varētu sabojāt attiecības ar patērētāju.

Vēl pārliecinošāks ir Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Stirāns. «Mūsu nozares uzņēmējiem nav jēgas slēgt šādu memorandu, jo cenu veidošanās ir viscaurspīdīgākā. Visas cenas veidojas no ASV dolāra un lata, kas jau tā ir piestiprināts eiro, attiecības. Mūsu nozarē eiro ieviešana neko nemainīs,» teic M. Stirāns.

Pieredze mierina

Līdzīgas kampaņas, kuru ietvaros uzraudzīti mazumtirgotāji, pirms eiro ieviešanas tika izvērstas arī Igaunijā, Slovākijā un Maltā. Tomēr arī šajās valstīs cilvēki sūdzējās par nepamatotu cenu pieaugšanu, ko skaidroja ar veikalnieku mantkārību. Neraugoties uz patērētāju kurnēšanu, Eiropas Savienības Statistikas birojs cilvēku neapmierinātībai pamatu nerada. Pēc Eurostat apkopotajiem datiem, pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas šajās valstīs inflācija pieauga niecīgi. Piemēram, Igaunijā pirmajā mēnesī pēc eiro ieviešanas, salīdzinot ar iepriekšējo, inflācijas vispār nebija.

***

Viedoklis

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs:

– Tā vairāk būs psiholoģiska problēma, jo cilvēki valūtas nosaukumam nepievērš uzmanību, skatās tikai uz cipariem. Neviena interesēs nebūs celt cenas, jo cilvēkiem būs jāpierod, ka kāda prece vairs nemaksās 30 santīmus, bet gan 50 eirocentus, tā ir tā lielākā problēma.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis