• Tweet

Sākot ar jūniju, Rīgā plānots ieviest sabiedriskos darbus, kuros Rīgas Sociālajam dienestam būs tiesības iesaistīt bezdarbniekus, kas saņem pašvaldības piešķirto palīdzību.

2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ilgstoši nestrādājošo pabalstu saņēmēju skaits Rīgas Sociālajā dienestā trīskāršojās, sasniedzot 3893 personas. Tāpēc darbspējīgo Sociālā dienesta klientu iesaistīšana sabiedriskajos darbos būs viens no līdzdarbības veidiem, kā viņi paši var nezaudēt iespēju atgriezties darba tirgū, kā arī novērsīs risku, kad pabalstus iegūst negodprātīgi. Pašvaldības Sociālajā dienestā kopš pagājušā gada aprīļa kopējais darbspējīgo nestrādājošo personu skaits ir samazinājies no 15 687 līdz 12 873 cilvēkiem decembrī, bet šogad martā – līdz 12 556 personām (no tām vecumā no 50 līdz 62 gadiem – 4050 cilvēku).

Pirmkārt, tas nozīmē, ka uzlabojas bezdarba situācija valstī. Otrkārt, Sociālā dienesta darbinieki ir atklājuši, ka daļai darbspējīgo rīdzinieku, kuri nākuši pēc pabalstiem, tie nepienākas. Kopš 2011. gada aprīļa Sociālā dienesta darbiniekiem ir pieejama uzņēmumu datubāze Lursoft, kur redzams, ka pabalstu saņēmējiem joprojām pieder īpašumi, bet viņi šo informāciju ilgstoši nav uzrādījuši. Tāpēc Rīgā gada laikā ir palielinājies sociālās palīdzības atteikumu skaits.

Turpmāk paredzēts, ka viens no bez darba palikušo sociālās palīdzības saņēmēju līdzdarbības veidiem būs piedalīšanās sabiedriskajos darbos līdz 12 stundām nedēļā. Ja cilvēks saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, tad pašvaldību sociālajiem dienestiem ir tiesības viņu iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanās pasākumos, tātad sabiedriskajos darbos. To paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kura grozījumi stājušies spēkā pērnā gada nogalē. Rīgā plānots sabiedriskos darbus sākt no 1. jūnija sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem.

Jau tagad pabalstu saņēmējiem galvaspilsētā ir iespēja strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus, ko nodrošina Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Rīgas Sociālā dienesta klienti, kas saņem garantēto minimālo ienākumu līmeņa pabalstu, ir pirmām kārtām iesaistāmi šajos darbos, paredz Rīgas domes saistošie noteikumi. Pagaidu darba vietās var strādāt četrus mēnešus, saņemot 100 latu atalgojumu ik mēnesi. Rīgas domes Sociālo lietu komitejas vadītāja Olga Veidiņa gan saka – ir cilvēki, kuri atbild, ka ar slotu nestrādās, jo šim darbam esot pārāk izglītoti. Tomēr tā dēvētos simtlatniekus nebūt nenodarbina tikai nekvalificētos darbos. Viņiem ir iespēja strādāt arī pie datora, iedzīvotāju pieņemšanas centros, lai nezaudētu prasmes.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums jau tagad paredz, ka sociālo palīdzību sniedz individuāli katram cilvēkam, paredzot arī viņa līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Cilvēka pienākums ir aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, tajā skaitā piedaloties sabiedriskajos darbos, kursos un tamlīdzīgos pasākumos. Starp citu, likumā teikts – ja persona ir atteikusies no līdzdarbības pasākumiem, tad pabalstu var arī nepiešķirt. Rīgas domē gan atbild, ka pašvaldības pienākums ir atbalstīt grūtībās nonākušos, tajā skaitā – darbspējīgos iedzīvotājus. Viņiem tiek piedāvāta sadarbība ar sociālo darbinieku, lai izstrādātu individuālu problēmu risināšanas plānu, viņiem ir iespēja apmeklēt atbalsta grupas bezdarbniekiem, uzlabot latviešu valodas sarunvalodas prasmes, saņemt atkarību speciālista un psihologa konsultācijas.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe