• Tweet

Aizvadītā Latvijas simtgade bija ar uzrāvienu dažādās nozarēs. Arī kultūrā. Valsts radīja īpašu programmu un atbalstīja jaunu filmu tapšanu. Bet simtgade ir pagājusi un kino industrijā uzrāviens aprāvies. Līdzās tam nepatīkamu pārsteigumu kino ļaudīm sagādājusi Rīgas dome. Iepriekš tā atmaksāja daļu no izdevumiem, ko ārvalstu filmu ražotāji iztērēja Latvijā. Nu, Rīgas vadība izlēmusi, ka tam pilsētas budžetā naudu atrast nevar. Tas nozīmē, ka lielo citu valstu kino studijas uz Latviju vairs nebrauks, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Par viņu piesaistīšanu mūsu reģionā valda ļoti liela konkurence. Kā saka daudzi mūsu uzrunātie filmu producenti no Latvijas – pat 10 gadus ilgais darbs, lai iegūtu ārvalstu partneru uzticību, dažās nedēļas var tikt pazaudēts.

Mūsdienās kino tieši tā pat kā jebkurā biznesā valda konkurence. Valstis un pilsētas meklē veidus kā pievilināt lielās pasaules līmeņa filmu studijas, lai tās savus kino šedevrus uzņem tieši pie viņiem. Bet ar labiem vietējiem profesionāļiem kā arī skaistu dabu un arhitektūru vien nepietiek. Daudzviet valstis piešķir ievērojamus finanšu bonusus.

Mūsu reģionā Latvija šādu sistēmu ieviesa pirmā. No 2010. gada to radīja Rīgas dome. Pēc dažiem gadiem atbalstu sāka arī valsts – Latvijas nacionālais kinocentrs. Ārvalstu producenti kopā ar kolēģiem Latvijā piedalās konkursā. Īpaša komisija atlasa labākos projektus. Un tie atbalstu saņem tikai, kad darbi ir noslēgušies un iesniegtas visas atskaites par Latvijā filmēšanai iztērēto naudu. Ja viss izdodas labi, tad Rīga un Nacionālais kino centrs kopā ārvalstu filmu projektiem, kas filmēti Latvijā, piešķīra līdz pat 40%.

“Kāpēc tas ir būtiski? Kāpēc ir būtisks Rīgas filmu fonds. (…) Šajos filmas servisa pakalpojumos visā Eiropā valdā ārkārtīga konkurence. Teju visas Eiropas valstis vēlas piesaistīt filmēšanas grupas, lai tās strādātu konkrētajās Eiropas valstīs. Kāpēc – pirmkārt, tas ir stimuls ekonomikai. Tas ir stimuls un atbalsts filmu nozarei, jo piedāvā darbu Latvijas kino nozarē iesaistītajiem, ja nav nacionālo projektu. Un arī liela nozīme ir arī vides reklāmai. Ne pārāk sen Eiropas kino aprindas pārskanēja skaista ziņa, ka Norvēģija, izmantojot šāda veida līdzfinansējuma shēmu izmaksās jaunākās Džeimsa Bonda filmas producentiem 5 miljonus eiro, ja šo jaunāko filmu filmēs tieši Norvēģijā nevis kaut kur citur,” skaidro Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma.

Šādā veidā Latvijā uzņemtas desmitiem filmu un seriālu epizodes vai pat veselas filmas. Viena no tām drīz nonāks uz lielajiem ekrāniem – tas ir stāsts par komiķi, kurš dzīvo un strādā Padomju savienībā. Producentiem no Latvijas un Krievijas no fonda ”Film Riga” piešķirts atbalsts 129 000 eiro.

“Mūsu kontā ir filmas ar Franciju, Krieviju, Somiju, Čehiju. Pagājušogad mums bija ļoti apjomīgs TV seriāls, kas ir finansēts no visām Eiropas lielākajām valstīm ”Heirs of the night”, kas piedzīvos pirmās sezonas pirmizrādi šī gada rudenī. Un šis konkrētais projekts varēja tikt realizēts Latvijā tikai apvienojot šos abus fondus – Rīgas filmu fondu un Nacionālo kino centru. Šī gada laikā Latvijā viņi atstāja 2,8 miljonus eiro. No kuriem mēs atguvām 35-38%. Mēs bijām konkrētajā projektā absolūtajā konkurencē ar Ungāriju un patiesībā tā mazā procentu daļa, ar ko mēs vinnējām bija kā man tā brutāli tā puse arī teica – tie bija 5%. Respektīvi ar 5% mēs šo projektu vinnējām un dabūjām uz Latviju,” stāsta “Tasse Film” producente Alise Ģelze.

Cits šo producentu liels kopdarbs ar Francijas kolēģiem bija filma ”Sonāte”. Tā filmēta arī Cesvaines pilī.

“Mēs esam jau 11 projektus realizējuši šinī programmā. Ir bijuši projekti no Āzijas, Indijas, Vācijas, Ukrainas. Projektu klāsts ir diezgan plašs. Zināmākā varētu būt ar Džekija Čana piedalīšanos ”Ķīnas zodiaks”. Sergeja Lozņicas filma ”A Gentle Creature” jeb ”Lēnprātīgā”. Kas bija arī Kannu programmā nominēta,” norāda “Film Angels Studio” producents Jānis Kalējs.

Pirms jaunā gada Rīgas dome savu atbalstu starptautiskiem kino projektiem apturēja. Kā bija rakstīts Rīgas filmu fonda mājas lapā internetā – iemesls ir nepieņemtais pašvaldības budžets. Tāpēc konkursa pieteikumu pieņemšana tika uz laiku pārtraukta.

Šonedēļ Nekā personīga uzzināja, ka bez plašāka skaidrojuma Rīgas dome nolēmusi, ka naudu filmām vairs nedos. Kino nozarei Latvijā tas ir smags trieciens. ”Tasse film” pārstāves vairākus gadus centušās uz Latviju atvest kompāniju “Netflix”. Pēc vairākiem gadiem sadarbība izveidojusies un bija plāns mūsu valstī kopā ar kompāniju no Francijas filmēt bērnu filmu. Šobrīd projekts draud izgāzties.

“Šis ir tāds pirmais gadījums un arī mums kā producentiem ļoti sāpīgs moments ir, jo mums ir ļoti ilglaicīgas iestrādnes bijušas. Mēs konkrēti ar kolēģi Aiju Bērziņu esam strādājušas astoņus gadus, lai nonāktu kaut kādiem projektiem un uzticamībai, ka šie projekti vēlas nākt šeit un filmēt. Mums nav šeit fantastisku lokāciju. Vai kaut kas īpašs, ko mēs varam piedāvāt. Cenu līmenis arī ir ļoti līdzīgs ar valstīm, ar kurām mēs konkurējam. Līdz ar to – kino ir ļoti balstīts uz personīgo pieredzi un reputāciju. Un partneri skatās vai viņi var paļauties uz finansiālo sistēmu. Un šis ir signāls, ka paļaušanās sāk šķobīties,” saka Ģelze.

Tikmēr Latvijas tiešākie konkurenti Lietuva tikko kā paziņoja, ka palielinās savas valsts sniegto atbalstu līdz 30%. Latvijas Nacionālais Kino centrs (NKC) bez naudas no Rīgas leišus pārtrumpot vairs nespēj. Viņu kino industrija arī līdz šim spējusi uzņemt tādus mega projektus kā BBC seriālus ”Karš un miers” vai daudzsēriju filmu par Katrīnu Lielo.

“NKC šajā atbalsta shēmā ir tikai nedaudz vārāk par 800 000 eiro un šobrīd jau virtuāli šī nauda ir sadalīta projektiem, kas tiks filmēti šovasar. Protams, ja šie projekti neuztvers traumatiski faktu, ka Rīgas filmu fonds ir beidzis savu darbību un līdzfinansējums, ko viņi var saņemt no Latvijas ir ļoti neliels – tikai 20%. Un kas var notikt šādās situācijās – šie ārzemju producenti var teikt – paldies, jūs mūs esat piečakarējuši, mēs te atpakaļ nenāksim un arī teiksim citiem, lai te nenāk. Un mēs ejam meklēt citus partnerus, mēs savu miljonu tērējam Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Polijā, Čehijā un tā tālāk un tā joprojām,” norāda Rietuma.

Producents no “Film Angels Studio”, Jānis Kalējs vēl cer, ka Rīgas līderi vēl pārdomās un sapratīs finansiālo izdevīgumu šai shēmai. Tomēr Rīgas domē ir citi plāni. Par filmu projektu atbildīgā Rīgas izpilddirektora palīdze Nekā personīga nespēja paskaidrot, kas ar finansējumu kino notiks turpmāk. Viņas priekšnieks apgalvo, ka šobrīd Rīgas budžetā naudas filmu projektiem nav. Un nav zināms vai būs nākamgad.

Filmu projektiem nauda Rīgas budžetā līdz šim ņemta no sadaļas ar nosaukumu ”0136”. Ar to pilsētas izpilddirektors varot brīvi rīkoties. Pirms gada tajā bija trīs miljoni. Šogad 1,9 miljoni eiro. No tās finansēti ārkārtas pasākumi dabas stihiju gadījumos, teritoriju uzkopšanas un dažādi biznesa projekti. Arī filmas. Juris Radzevičs apgalvo, ka naudas šajā sadaļā nav un ārvalstu producentu darbu Rīgā dome neatbalstīs.

“Mistrus media” producents Gints Grūbe tā pat kā vairāki citi Latvijas kino nozares pārstāvji nav saņēmuši informāciju par to, ka Rīgas dome pilnībā pārtrauc atbalstīt kino tapšanu Latvijā. Pēc viņa teiktā tas būs ievērojams zaudējums visai kino nozarei.

Foto: Unplash