• Tweet

Latvijas robežu sargā Valsts robežsardze un Muita, un tām abām ir gan izlūkošanas, gan kriminālizmeklēšanas pilnvaras, taču katrai savas funkcijas. Robežsardze vēlas no Muitas daļēji pārņemt kontrabandas izmeklēšanu, argumentējot, ka tas ietaupīs valsts naudu.

Robežsargi grib izmeklēt tās kontrabandas lietas, ko paši atklāj. Pārsvarā tie ir mēģinājumi nogādāt cigaretes no Krievijas un Baltkrievijas.

Tagad, ja pārkāpējus pieķer robežsargi, viņiem izmeklēšana jānodod Muitai, kuras pārraugošais Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) kontrabandas kontroli grib paturēt savās rokās. Atbildības dalīšana radīšot jucekli. Robežsargu iniciatīva rada aizdomas, ka tā īsti neuzticas Muitai. To netieši apstiprina arī Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Valsts robežsardze regulāri aiztur kontrabandistus, kas no Krievijas un Baltkrievijas cenšas ienest cigaretes. Kontrabanda ir Muitas atbildība, taču – nu arī robežsargi grib izmeklēt šos nodarījumus. Ieņēmumu dienests no palīdzības kategoriski atsakās.

Cigaretes ir galvenā prece, ko uzņēmīgi darboņi no Krievijas un Baltkrievijas cenšas dabūt pāri Latvijas robežai. Peļņa ir iespaidīga. To cena robežas austrumu pusē ir piecas reizes zemāka. Organizētas noziedznieku grupas cigarešu saiņus ierok oglēs dzelzceļa vagonos, slēpj smago auto kravās, stiepj pāri robežai vai pludina kā plostus pa Daugavu.

Cīņa ar kontrabandu ir Muitas uzdevums. Muitas punktos tiek aizturētas lielākās kontrabandas cigarešu kravas. Reizi pa reizei līdz ar kontrabandistiem iekrīt arī kāds muitnieks, ko izmeklētāji pieķēruši piesedzam nelikumīgo biznesu. Lielo nelegālās preces plūsmu muitniekiem joprojām neizdodas apturēt. Kontrabanda aizņem piekto daļu tabakas tirgus. Ik gadus gar valsts kasi aiziet ap 60 miljoniem eiro, kas netiek samaksāts nodokļos. Pār mūsu robežu slepus vestās cigaretes nonāk arī Eiropā, līdz pat Lielbritānijai.

Robežsargiem jāpalīdz Muitai kontrabandistu ķeršanā. Ja tas izdodas, tad aizturētais jānodod Nodokļu un muitas policijai, kas turpina izmeklēšanu. Robežsargi to vairs nevēlas darīt. Viņi grib šos noziegumus izmeklēt paši.

“Robežsardze šo ideju virza tikai kontekstā, izmeklēt tikai tos noziedzīgos nodarījumus, kurus paši arī būsim konstatējuši. Robežsardzes likumā mums pašreiz ir uzlikts par pienākumu nepieļaut akcizēto preču nelikumīgu pārvietošanu bez muitas kontroles,” uzsver Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Piecu gadu laikā robežsargi uzsākuši 216 procesus par cigarešu, alkohola un degvielas kontrabandu. Robežsardzei ir priekšrocība, ka Daugavpils, Ludzas un Viļakas pārvaldēs tai ir izmeklētāji, kas īsā brīdī var ierasties nozieguma vietā. Arī prokuratūras ir Latgalē, līdz ar to Muitas izmeklētājiem katrā procesā garais ceļš jāmēro vairākkārt.

“Tas ekonomētu resursus arī šai nodokļu un muitas policijai. Jo pašreiz ir tā, ka mēs aizturam, tālāk mēs apsargājam stundām ilgi. Mums, protams, ir parakstīta vienošanās par sadarbību ar Nodokļu un muitas policiju, ka viņi pārņem, bet viņiem izmeklētāji ir dislocēti Rīgā. Attiecīgi, šādas izmeklēšanas komandas savākšana, ceļš no Rīgas līdz Latgalei stundām ilgi. Mums tai laikā ir jānodrošina aizturēto personu apsardze, mantu nodošana… Diezgan laikietilpīgs pasākums,” skaidro Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Robežsardze ir sagatavojusi labojumus likumos, un tie nodoti Iekšlietu ministrijai. Ģirģens saka – iecere vēl jāapspriež ar ministrijas ekspertiem. Kontrabandas kontrole esot jāstiprina, taču izmeklēšanas dalīšana ar Robežsardzi, iespējams, tomēr neesot īstais risinājums.

“Tas, ko es redzu, ka vajadzētu sakārtot arī Valsts ieņēmumu dienesta atbildībā esošās struktūras, un kādā veidā novērst korupcijas riskus, un kādā veidā daudz efektīvāk sadarboties robežsardzi kontrabandas apkarošanā. Pašreiz esmu saņēmis indikācijas, ka procesi nenotiek tā, kā tiem vajadzētu notikt. Valsts robežsardze uz mana pieprasījuma ir norādījusi uz konkrētiem riskiem, šobrīd mēs apkopojam priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei, nosūtīsim konkrētus risinājumus, kā ko vajadzētu darīt,” skaidro iekšlietu ministrs.

Robežsargi ar muitniekiem robežpunktos strādā plecu pie pleca. Abām iestādēm ir sava operatīvā izlūkošana un dienesti ir labi informēti par otra neveiksmēm un pārkāpumiem. Ministrs satraucas, ka ieņēmumu dienests gatavojas samazināt fizisko robežas šķērsotāju kontroli, lielāku varu, ko kontrolēt un ko ne, atstājot muitniekiem.

“Bez šaubām, katram jādara savs darbs, kvalitatīvi jādara. Nav jāsamazina, visticamāk, kaut kādas pārbaudes, balstoties uz riskiem. Ir tieši vairāk jāpastiprina kontrole uz robežām, lai apturētu kontrabandas ieplūšanu Latvijas Republikā,” turpina Ģirģens.

VID par robežsargu iniciatīvu palīdzēt cīņā ar kontrabandu nepriecājas. Tas radīšot jucekli. Dienestam esot pieredzējuši izmeklētāji, un braukāšana uz pierobežu esot nenozīmīgs sīkums izmeklēšanas procesā. Turklāt Muitai esot laboratorijas un eksperti, kas nav robežsardzei. Dienesta vadītāja arī noliedz, ka būtu paredzētas izmaiņas muitas darbā.

“Godīgi sakot, es neredzu pamatu, kāpēc šis darbs būtu jādara divās valsts struktūrās, jo šajā brīdī VID tiek galā ar muitas lietām,” piebilst VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Arī FM neviens muitas funkcijas negrasās dalīt ar robežsargiem. Diskusijas par kontrabandas izmeklēšanas uzticēšanu robežsardzei esot bijušas jau iepriekš, taču ideja vienmēr noraidīta.

“Diskusijas dažkārt ir bijušas tādas asas, parasti tiek iesaistīta ģenerālprokuratūra, un ģenerālprokuratūras viedoklis bija viennozīmīgs, ka noziedzīgi nodarījumi uz robežas ir izmeklējami Muitas policijā,” uzskata FM padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis.

Viņš pieļauj, ka ideja atkal uzvirmojusi, jo robežsardzes jaunais vadītājs cenšas ieviest kaut ko jauno iestādes darbā. Taču šis neesot tas pasākums, ko varētu atbalstīt.

FM padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis neuzskata, ka šajā priekšlikumā neredz neuzticību muitas darbiniekiem.

Foto: Pexels