Apvienība “Saskaņas centrs” (SC) vērsīsies Satversmes tiesā (ST) ar pieprasījumu atzīt par neatbilstošiem Satversmei grozījumus likumā par budžeta un finanšu vadību, kam bija jāparedz neatkarīgo iestāžu tiesības tikt saklausītām valdībā.

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers nodeva šo likumu Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, jo tika saņemti iebildumi no iestādēm, kuru neatkarība ir noteikta Satversmē, konkrēti no Augstākās tiesas un Valsts kontroles. Taču šā gada 14.jūlijā Saeima pēdējā lasījumā apstiprināja izmaiņas likumā “Par budžeta un finanšu vadību”.

2010.gada 25.novembrī Satversmes tiesa atzina iepriekš pieņemto likuma redakciju par neatbilstošu Satversmei tajā daļā, kas skar neatkarīgo iestāžu tiesības tikt saklausītām valdībā, kad izskata to pieteikumus uz finansējumu. Saeima veica grozījumus likumā, taču arī saskaņā ar jauno redakciju valdībai ir tiesības ignorēt neatkarīgo iestāžu finanšu pieprasījumus.

“14.jūlijā Saeima apstiprināja grozījumus likumā “Par budžeta un finanšu vadību”, neņemot vērā prezidenta iebildumus. Tāpat kā līdz šim, valdība faktiski var ignorēt to iestāžu finanšu pieprasījumus, kuru neatkarība ir nostiprināta Satversmē, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Valsts kontrole un Tiesībsarga birojs. Tā valdība var izdarīt spiedienu uz šīm iestādēm, kas nav pieļaujams,” paskaidroja SC Saeimas deputāts Igors Pimenovs. “Tāpēc mēs gatavojam pieteikumu Satversmes tiesai ar prasību atzīt grozījumus likumā “Par budžeta un finanšu vadību” par neatbilstošiem Satversmei,” uzsvēra Pimenovs.

Jāatgādina, ka 14.jūlijā Saeima bez izmaiņām pieņēma Zatlera otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu saistībā ar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga budžeta neatkarību.

Saeima apstiprināja grozījumus likumā tādā redakcijā, kādu parlaments pieņēma 26.maijā. Zatlers 3.jūnijā Saeimas pieņemto likumu nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, lūdzot uzklausīt un izvērtēt Tieslietu padomes, kā arī citu iesaistīto institūciju viedokļus un priekšlikumus.

Valsts prezidents iepriekš saņēma Valsts kontroles, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes iebildumus pret likuma saturu, kuros pausts, ka 26.maijā Saeimas pieņemtais likums nenodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpildi un vēl vairāk ierobežo konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu procesu. Šim viedoklim Valsts prezidenta kancelejas rīkotajā sanāksmē par iespējamu likuma caurlūkošanu pievienojās arī tiesībsargs un Satversmes tiesas pārstāve.

Augstākā tiesa papildus norādīja, ka pieņemtais likums neatbilst varas dalīšanas principam un vērtējams kā izpildvaras nesamērīga iejaukšanās neatkarīgas tiesu varas darbībā.

Saeima 26.maijā otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas liek valdībai, sagatavojot valsts budžetu, uzklausīt neatkarīgo iestāžu viedokli par attiecīgo institūciju finansējumu un aizliedz Ministru kabinetam bez saskaņošanas grozīt to budžeta pieprasījumus.