Februārī patēriņa cenas pieauga par 2,9 %
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,9 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada februārī bija par 7,0 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,7 %, bet pakalpojumiem – par 10,2 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+13,5 %) un kartupeļiem (+23,9 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,5 %), gaļas izstrādājumiem (+4,9 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-8,3 %), kafija (-6,8 %) olas (-7,5 %), piens (-5,4 %), piena produkti (-2,7 %), sviests (-7,2 %), cukurs (-10,0 %), biezpiens (-4,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 8,4 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 7,3 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 10,2 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 6,2 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa īres maksa, kanalizācijas pakalpojumi.
Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumi, ziedi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 4,2 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,4 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, dīzeļdegvielai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,1 %
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,1 %, savukārt pakalpojumiem vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam atpūtas un kultūras grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidēja cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+7,5 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,1 %), kartupeļiem (+4,3 %), gaļas izstrādājumiem (+2,1 %). Savukārt lētāka bija šokolāde (-5,5 %), sviests (-7,4 %), siers un biezpiens (-2,1 %), svaigi augļi (-2,0 %), piena produkti (-1,9 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,9 %), olas (-2,3 %), jogurts (-2,2 %), un cūkgaļa (-1,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,4 %, tai skaitā dārgāks kļuva alus un vīns. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 0,6 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,4 %. Cenas galvenokārt akciju ietekmē samazinājās materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,3 %). Lētāka bija mājokļa īres maksa (-0,9 %).
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,3 %. Vidējais cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, kā arī lietotām automašīnām.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 %, ko, sezonālu faktoru ietekmē, galvenokārt noteica cenu pieaugums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 5,4 %. Sadārdzinājās grāmatas un ziedi.
Vidējā cenu līmeņa kritumu dažādu preču un pakalpojumu grupā (-1,1 %) galvenokārt noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija apģērbiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās apaviem.
Vēl par tēmu:
Latvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFinanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālāk