• Tweet

2018. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 150 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību. Gada laikā mājokļa izdevumi pieauga par 8,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai pērn vidēji tērēja 13,4 % no ienākumiem.

Pierīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 186 eiro mēnesī, bet Rīgā – 173 eiro. Citos reģionos izdevumi bija mazāki: Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē –125 eiro, Vidzemē – 124 eiro un Latgalē – 98 eiro mēnesī. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām.

Mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus (atbilstoši tirgus cenas vērtībai, par samazinātu vai administratīvi regulētu īres maksu), izdevumi par dzīvesvietu bija vidēji 162 eiro mēnesī. Savukārt Rīgā īrētos mājokļos dzīvojošajiem par mājokli jāmaksā ievērojami vairāk – 241 eiro mēnesī.

Pāriem ar trim un vairāk bērniem mājokļa izdevumi veidoja 12,3 %, pāriem ar diviem bērniem – 12,7 % no rīcībā esošajiem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 21,8 % no ienākumiem. Vienai personai līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšana izmaksāja 18,5 % no ienākumiem. Savukārt vientuļo senioru (no 65 gadiem) izdevumi par mājokli bija ievērojami lielāki – 24,5 % no ienākumiem.

2018. gadā tikai 24,4 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus, kas ir nedaudz vairāk nekā 2017. gadā (20,2 %). Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša 47,6 % mājsaimniecību (2017. gadā – 46,9 %). Šo izdevumu segšana ļoti apgrūtinoša bija 28,0 % mājsaimniecību (2017. gadā – 32,9 %).

Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. Pērn 36,4 % šī reģiona mājsaimniecībām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Rīgā un Kurzemē bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,3 % un 23,5 %.

Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem un nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (46,0 %) senioru vecumā no 65 gadiem un 35,6 % nepilno ģimeņu. Starp daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem) 24,0 % bija tādu, kurām mājokļa izdevumi bija ļoti apgrūtinoši, un tas ir ievērojami vairāk nekā starp pāriem ar diviem bērniem (16,7 %) un pāriem ar vienu bērnu (13,4 %).

2018. gadā 11,1 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem. Visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus (20,3 %), pāriem ar trīs un vairāk bērniem (19,7 %) un mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā līdz 64 gadiem (16,2 %). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija starp pāriem bez bērniem (6,3 %) un vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām (6,5 %).

Vērtējot mājokļa uzturēšanas izdevumus, tika iekļauti izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu u.c. izdevumus, kurus ir nepieciešams segt, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, internetu u.c. pakalpojumiem, lai nodrošinātu sev papildu iespējas.