• Tweet

Piektdien, 8. februārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālo telpu palielinošiem pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.

“Neraugoties uz novēlotu un diskusijām pilnu budžeta sagatavošanas procesu, 2019. gada valsts budžets būs līdzsvarots un nepārkāps noteiktās fiskālās disciplīnas robežas. Ir atrasts būtisks finansējums dažādu nozaru neatliekamo mērķu īstenošanai, vienlaikus nodrošinot solīto stabilitāti nodokļu jomā iedzīvotājiem un uzņēmējiem,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai. Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020. gadu, piemēram, 7,2 miljonus eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval), kā arī 2,6 miljonus eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.

Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un darbības pilnveidošanai atbalstīts finansējums 3 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā sabiedrisko mediju nozīmi norišu atspoguļošanā, valdība lēma tiem piešķirt papildu 765 000 eiro. Kapacitātes stiprināšanai, vides pieejamības uzlabošanai un drošības sistēmu pilnveidošanai papildus piešķirti 330 000 eiro Valsts kontrolei, 350 000 eiro Satversmes tiesai, 285 000 eiro Prokuratūrai, kā arī nepilni 40 000 Tiesībsarga birojam.

Sniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, atsevišķas ministrijas, pārskatot un rūpīgi izvērtējot to budžetu iespējas, ir sagatavojušas fiskālo telpu palielinošus pasākumus. Tie ir gan ieņēmumus palielinoši, gan izdevumus samazinoši pasākumi, resursus pilnībā vai daļēji paredzot novirzīt savu ministriju prioritārajiem pasākumiem. Kopā papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem veido 28,5 miljonus eiro.

Ārlietu ministrijas prioritāro pasākumu nodrošināšanai, piemēram, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprināšanai Latvijas drošības un ekonomisko pamatinterešu aizstāvībai, kā arī Baltijas Mediju izcilības centra darbības nodrošināšanai un citiem pasākumiem atbalstīti 1,3 miljoni eiro.

Zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai, atbalsta nodrošināšanai jaunatnes organizācijām, kā arī sporta, tai skaitā nacionālas nozīmes starptautiskiem pasākumiem, kas izvirzīti kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes, atvēlēti 938 151 eiro.

Zemkopības ministrijas zivju resursu aizsardzības pasākumiem paredzēti 207 723 eiro.

Labklājības jomā atbalstīti pasākumi 8,6 miljoni eiro apmērā. Ar 4,8 miljoniem lemts atbalstīt ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas pasākumus, savukārt adopcijas atbalstam piešķirti 927 225 eiro. Īpašas kopšanas pabalsta bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības pilnveidošanai novirzīti 2,7 miljoni eiro.

Apstiprināts arī tieslietu jomas funkciju un procesu izvērtējums 0,5 miljonu eiro apmērā.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai atvēlēti 0,5 miljoni eiro, savukārt “Lielās talkas” aktivitātei papildu 40 000 eiro.

Veselības ministrijas prioritātei par medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem atvēlēti 3 miljoni eiro. Tāpat paredzēts nodrošināt papildu finansējumu onkoloģijas ārstēšanai no Eiropas Komisijas budžeta deficīta atkāpes.

Atbalstam kultūras, labklājības un citu jomu nevalstiskajām organizācijām paredzēts piešķirt 0,5 miljonus eiro.

Savukārt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēts piešķirt nepieciešamo finansējumu, lai novērstu avārijas situācijas kultūras un veselības nozares iestādēs.

Pašvaldībām finansējums nodrošināts pilnvērtīgai funkciju pildīšanai no 1. janvāra, 2019. gadā pieaugot izdevumiem pret 2018. gadu, lai stabili nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās funkcijas.

Citus nozaru pasākumus nolemts skatīt nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, ko valdība plāno sākt jau 2019. gada aprīlī.

Foto: Valsts kanceleja