• Tweet

Nacionālais Kino centrs tradicionāli janvārī apkopo iepriekšējā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2018. gads acīmredzot ieies Latvijas kino vēsturē kā īpašs skatītāju intereses kāpinājums, ko veicināja gan Nacionālā Kino centra programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, gan citas ļoti populāras pašmāju filmas ar saviem rekordiem. Kopumā Latvijas filmu “tirgus daļa”, salīdzinot ar 2017. gadu, skatītāju skaita ziņā ir trīskāršojusies, Latvijas filmas 2018. gadā ir apmeklējuši vairāk nekā 550 000 skatītāji.

Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei ir sasniegusi un pat pārsniegusi cerētos rezultātus, aktivizējot visu Latvijas filmu nozari ne tikai filmu ražošanas segmentā, bet arī kinoteātru izplatīšanā un nekomerciālajā izrādīšanā. Atkarībā no datu vākšanas metodoloģijas precīzi skaitļi var mainīties, bet proporcija ir neapstrīdama – kopumā Latvijas filmas 2018. gadā apmeklējuši vairāk nekā 550 000 skatītāji (gandrīz trīsreiz vairāk, salīdzinot ar 194 083 apmeklējumiem 2017. gadā), tāpēc arī tā sauktā Latvijas filmu “tirgus daļa” skatītāju statistikā pieaugusi gandrīz trīskārt – no 7,84 % pērn līdz 22,07 % šogad (kopējais kinoapmeklējumu skaits 2018. gadā, ieskaitot Eiropas filmas, ASV un citu valstu produkciju, ir vairāk nekā 2 530 000).

Līdz ar to revolucionāras izmaiņas notikušas kinoteātros apmeklētāko filmu sarakstā, kur desmitniekā pēdējo 25 gadu laikā nav bijis vairāk par divām Latvijas filmām, bet šogad ir piecas – tūlīt pēc tradicionāli populārās Holivudas pilnmetrāžas animācijas (šogad – Viesnīca “Transilvānija” 3: Mošķu brīvdienas ar 93 778 apmeklētāju) seko veselas trīs Latvijas filmas attiecīgi saraksta otrajā, trešajā un ceturtajā vietā – režisores Annas Vidulejas Simtgades filma Homo novus (91 561 apmeklētāji), Aigara Graubas Nameja gredzens (82 285) un Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds (81 526). 2018. gada topā iekļuvušas vēl divas Simtgades filmas – režisores Ināras Kolmanes Bille (7. vieta un 60 215 skatītāji) un režisores Madaras Dišleres Paradīze ’89 (9. vieta un 57 307 skatītāji).

Apmeklētāko Latvijas filmu tops zināmā mērā revidē dažādus stereotipiskus pieņēmumus par kinoskatītāju prognozējamo pieprasījumu – pēc piecām iepriekšminētajām filmām seko režisora Dāvja Sīmaņa Simtgades spēlfilma Tēvs Nakts (40 632), tikai tad nāk divas komerciāli orientētas komēdijas (režisora Māra Martinsona Jaungada taksometrs ar 39 842 un Andreja Ēķa Blēži ar 29 660), bet topa devīto un desmito vietu ieņem divas Simtgades dokumentālās filmas – brāļu Ābeļu Baltu ciltis un Ivara Selecka Turpinājums, kuru sasniegtie apmeklējuma rādītāji ir dokumentālajam kino ļoti augsti (attiecīgi 16 109 un 11 453 skatītāji).

Gandrīz neatpaliekot no klasiķa Ivara Selecka darba, augstu vietu 2018. gada topā sasniegusi arī pirmā Simtgades animācijas filma Saule brauca debesīs – jau 11 381 apmeklētājs, lai gan filma pirmizrādi piedzīvoja tikai novembrī un uz aizvadītā gada statistiku attiecas tikai divi mēneši no tās kinorepertuāra dzīves. Šādu un līdzīgu iemeslu dēļ Nacionālais Kino centrs vēl neapkopo galīgo Simtgades filmu statistiku, kurā būs iekļaujamas arī trīs 2017. gadā pirmizrādītās filmas un vēl divas, kas uz ekrāniem nonāk 2019. gadā. Starpziņojuma statusā var piefiksēt, ka 2018. gada ietvaros Simtgades filmas ir skatījušies nu jau vairāk nekā 300 000 skatītāju 7398 seansos, bet kopā ar 2017. gada filmām – apmēram 390 000 skatītāju.

Tradicionālajos statistikas datos ietilpst arī filmu kases ieņēmumu aprēķināšana, lai gan jāpatur prātā, ka tie nekad nav nedalāmi producenta ieņēmumi, bet gan tiek proporcionāli sadalīti starp visiem filmu komercizrādīšanas procesa dalībniekiem – producējošo studiju, kinoteātri un filmas izplatītāju. Kases ieņēmumu ziņā Latvijas filmu tirgus daļa 2018. gadā sasniegusi 18,83%, un pārsteidzošs ir fakts, ka kases ieņēmumu līderis 2018. gadā ir Latvijas filma – Kriminālās ekselences fonds (461 564,08 EUR), kas apsteidz gan populārās animācijas filmas Viesnīca Transilvānija un Grinčs, gan citas TOP 10 filmas – Bohēmista rapsodija, Džonijs Anglis 3 un Brīvība piecdesmit nokrāsās.

Filma Kriminālās ekselences fonds ievērojama arī ar to, ka uzstādījusi repertuāra dzīves rekordu – kopš pirmizrādes 2018. gada 2. februārī filma jau veselu gadu atrodama kinoteātra Kino Citadele repertuārā (filmas izplatītājs ir Forum Cinemas), un ar to arī daļēji skaidrojami tās kases ieņēmumu panākumi – citur, īpaši reģionos ārpus Rīgas, Latvijas filmas bieži tiek izrādītas par lētākām biļetēm. Arī šis Latvijas filmu izrādīšanas segments 2018. gadā ir ievērojami aktivizējies, jo enerģisku aprūpi Simtgades filmu izrādīšanai nodrošina apvienība Kinopunkts, kam par to ir vienošanās ar Nacionālo Kino centru.

Sagaidāms, ka arī 2019. gadā statistikas ziņas būs iepriecinošas, jo vairākas no TOP 10 filmām joprojām ir kinoteātru repertuārā, turklāt, sākot ar janvāra beigām, kinoteātros strauji ienāk jaunas Latvijas filmas ar dažādiem finansējuma avotiem.

No 1. februāra kinorepertuārā nonāk piecpadsmitā Simtgades filma – Edmunda Jansona pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi, bet pēdējā filma programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei būs Gata Šmita spēlfilma 1906 (no 15. marta). Februārī gaidāma arī Igaunijas Simtgades filmu programmā finansētā un Berlināles konkursā iekļautā animācijas filma Lote un pazudušie pūķi (no 22. februāra), gan Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītas jaunu režisoru debijas filmas – Jāņa Ābeles 7 miljardi gadu pirms pasaules gala (no 2. februāra) un Alises Zariņas Blakus (no 1. marta). Vēl citi finansējuma avoti izmantoti ģimenes filmai Vecā dārza noslēpums (repertuārā no 25. janvāra), kuras tapšanai saņemts arī Latvijas Televīzijas atbalsts; bez valsts atbalsta top režisora Andreja Ēķa jaunā adaptētā komēdija Klases salidojums (uz ekrāniem no 15. februāra)

Zināms, ka arī rudenī gaidāmas vismaz triju Nacionālā Kino centra konkursos atbalstītu spēlfilmu pirmizrādes – septembrī Juris Kursietis pirmizrādīs spēlfilmu Oļegs, oktobra vidū šogad jau otro pirmizrādi svinēs režisors Jānis Ābele, nododot skatītāju vērtējumam Jāņa Joņeva romāna Jelgava ’94 ekranizāciju, bet oktobra beigās Andris Gauja būs pabeidzis savu ambiciozo projektu Nekas mūs neapturēs. Savukārt novembrī, Latvijas 101. jubilejas laikā, kinoteātros nonāks režisora Dzintara Dreiberga vērienīgā spēlfilma Dvēseļu putenis, kam finansējums tika piešķirts ar īpašiem Saeimas lēmumiem (pirmizrāde 11. novembrī).

Visa gada garumā tiks pirmizrādītas arī jaunas un kvalitatīvas dokumentālās filmas, rudenī solīta režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas ļoti personiskā un autobiogrāfiskā pilnmetrāžas filma Mans mīļākais karš, animācijas un dokumentālā kino apvienojums.

Foto: Publicitātes