• Tweet

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem šogad 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā ir palielinājies par 4,7%. Savukārt, salīdzinājumā ar šā gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7%, kas bija straujākais ekonomikas pieaugums ceturkšņa laikā kopš 2016. gada nogales. Kopumā šā gada janvārī – septembrī IKP bija par 4,7% lielāks nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, kas nozīmē, ka šogad trīs ceturkšņos sasniegta straujākā ekonomikas izaugsme pēdējo septiņu gadu laikā, informē Ekonomikas ministrija.

Pirms mēneša publicētais IKP ātrais novērtējums liecināja, ka izaugsmes tempi paātrinās, galvenokārt pateicoties pakalpojumu nozarēm. IKT pakalpojumu apjomi pēdējā laikā strauji aug un 3. ceturksnī tie bija par 13,7% lielāki nekā pirms gada. Pēdējos mēnešos vērojamais kravu pārvadājumu pieaugums dzelzceļā un ostās liecināja par labiem darbības rādītājiem transportā – 3. ceturksnī transporta un uzglabāšanas nozarē kāpums gada griezumā bija par 8,2%. Jāatzīmē arī straujais pieaugums mežu nozarē (3. ceturksnī – par 27%), ko ietekmē gan augstais pieprasījums pēc izejmateriāliem, gan labvēlīgāki laika apstākļi salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni.

Ņemot vērā bāzes efektu, lēnāki pieauguma tempi 3. ceturksnī bija būvniecības nozarē, kur gada griezumā izaugsme sasniedza 10,3% pretstatus vairāk nekā 30% pieaugumam šā gada pirmajā pusē. Savukārt ikmēneša statistikas dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu un apstrādes rūpniecības izlaidi jau liecināja, ka šajās nozarēs 3. ceturksnī būs salīdzinoši vājāki rādītāji. Tā mazumtirdzniecības apjomi šogad 3. ceturksnī bija tikai par 2% lielāki nekā pirms gada, savukārt apstrādes rūpniecībā pieaugums sasniedza 0,8%. Rūpniecībā lēno attīstību lielā mērā ietekmēja ražošanas apjomu samazinājums pārtikas rūpniecībā. Arī elektronikas nozarē pēc 30% ikgadēja kāpuma iepriekšējos gados, šogad ražošanas apjomi praktiski saglabājas iepriekšējā gada līmenī.

Stabili turpina augt iekšzemes pieprasījums. Uzlabojumi darba tirgū un ienākumu kāpums uztur privātā patēriņa pieaugumu. Šogad 3. ceturksnī tas bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada. Savukārt no izlietojuma aspekta lielākais devums IKP pieaugumā 3. ceturksnī bija bruto pamatkapitāla veidošanai – investīcijas bija par 13,2% lielākas nekā pirms gada. Investīciju kāpumā jāatzīmē straujais pieaugums ieguldījumiem mašīnās un iekārtās (par 15%), kā arī ieguldījumu apjomu palielinājums intelektuālā īpašuma produktos (par 27%), kas ir svarīgi faktori ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā.

Savukārt preču un pakalpojumu eksports 3. ceturksnī pieauga tikai par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni. Kopējo eksporta kāpumu pamatā noteica preču eksporta apjomu pieaugums, ko lielākoties nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksports. Salīdzinoši strauji pieauga arī dzelzs un tērauda, mehānismu un ierīču, kā arī transportlīdzekļu eksporta apjomi. Tajā pašā laikā saruka pārtikas un lauksaimniecības, kā arī vieglās rūpniecības preču eksporta apjomi. Valstu griezumā būtiski pieauga eksports uz Zviedriju un Apvienoto Karalisti.

Sagaidāms, ka šogad kopumā ekonomikas izaugsme būs līdzīga kā 2017. gadā, pārsniedzot 4,5% robežu. Savukārt nākamajā gadā visticamāk ekonomikas pieauguma tempi kļūs lēnāki un varētu būt 3,2% līdz 3,5% robežās. Izaugsmes tempus ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktībā ārējā vidē – ģeopolitiskā situācija reģionā, neskaidrība par Brexit vienošanās iznākumu u.c. Tāpat arī Eiropas Komisija prognozē nākamgad lēnāku izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas eksporta noieta tirgus. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.

Foto: Pixabay