Valdība dokumentā nostiprina darba samaksas pieaugumu mediķiem par 20%

Šodien, 27.novembrī, Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par darba samaksas pieaugumu turpmākajiem trim gadiem ārstiem, medicīnas māsām un citām ārstniecības personām. Valdība ar šo lēmumu politikas plānošanas dokumentā nostiprina plānoto darba samaksas pieaugumu mediķiem turpmākajiem trim gadiem vidēji par 20% ik gadu, tādējādi dodot skaidru vēstījumu nākamajai valdībai.
Valdība konceptuāli atbalstīja nepieciešamību turpināt atalgojuma celšanu nozarē turpmākos trīs gadus, kā arī atbalstīja nepieciešamā finansējuma izskatīšanu valsts budžeta sagatavošanas gaitā, tai skaitā, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu saistībā ar normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu un apmaksas nosacījumiem, kam finansējums ir nodrošināts.
Atalgojuma pieaugums mediķiem nākošajam gadam jau iepriekš bija iezīmēts, valdībai 2017.gadā apstiprinot konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Tagad, Ministru kabinetam apstiprinot iecerēto, plānots, ka stacionārā sektorā ārsti un funkcionālie speciālisti nākošgad saņemtu vidēji 1856 eiro līdzšinējo 1547 eiro vietā, savukārt 2020.gadā vidēji 2227 eiro un 2021. gadā – vidēji 2672 eiro, sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu. Ārstniecības un pacientu aprūpes personām atalgojums pieaugtu no esošajiem vidēji 928 eiro līdz 1114 eiro nākošgad, līdz vidēji 1336 eiro 2020.gadā un vidēji 1603 eiro 2021.gadā. Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām darba samaksa mainītos no vidēji 620 eiro līdz 742 eiro nākošgad, vidēji 891 eiro 2020.gadā un vidēji 1069 eiro 2021.gadā.
Plānots, ka vidēji par 20% darba samaksa pieaugs arī ambulatorajā sektorā. Ārsti un funkcionālie speciālisti nākošgad saņemtu vidēji 1350 eiro līdzšinējo 1125 eiro vietā, 2020.gadā – vidēji 1620 eiro un 2021.gadā – vidēji 1944 eiro. Ārstniecības un pacientu aprūpes personām atalgojums pieaugtu no esošajiem 675 līdz vidēji 810 eiro nākošgad, vidēji 972 eiro 2020.gadā, un vidēji 1166 eiro 2021.gadā. Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām darba samaksa mainītos no 450 eiro uz vidēji 540 eiro nākošgad, vidēji 648 eiro 2020.gadā un vidēji 778 eiro 2021.gadā.
Darba samaksas paaugstināšanai turpmākos trīs gadus par 20% un virsstundu apmaksai saistībā ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu 2019. gadam papildu nepieciešami 103,6 miljoni eiro, 2020.gadam – 207,3 miljoni eiro un 2021.gadam – 330,7 miljoni eiro. Daļa finansējuma tiktu novirzīta rezidentu apmācībai, Veselības ministrijas padotības iestādēm un citām ministrijām – Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai.
Prognozējams atalgojuma palielinājums turpmākajos gados ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai risinātu problēmas ar cilvēkresursu trūkumu nozarē. Arī šis aspekts izvērtēts ziņojumā. Vienlaikus pagājušajā nedēļā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē tika pieņemts lēmums izskatīt iespēju rosināt izmaiņas Ārstniecības likumā, paredzot garāku pārejas periodu, ko ārstniecības personas drīkst brīvprātīgi strādāt vienā ārstniecības iestādē virs normālā darba laika. Tas ļautu risināt personāla trūkumu ārstniecības iestādēs, kas strādā diennakts režīmā. Kā iespējamais piedāvājums tika apspriests šā gada pieļaujamais darba stundu apjoms, paredzot, ka par katru darba stundu virs normālā darba laika ietvara tiek maksāts atbilstoši virsstundu likmei.
Ņemot vērā, ka par konkrēta finansējuma piešķiršanu mediķu atalgojumam nākošajam gadam lems jaunā valdībā, VANA sēdē lemts vērsties pie Saeimas ar aicinājumu rast steidzamu juridisku risinājumu, lai valdības iepriekš paustās apņemšanās par mediķu darba samaksas palielinājumu nākamajiem trīs gadiem tiktu īstenota un uzsākta jau ar 2019.gada 1.janvāri.
Vēl par tēmu:
Speciālisti aicina iedzīvotājus vakcinēties pret gripu – šis ir īstais brīdis vakcinācijai
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un veselības aprūpes speciālisti aicina iedzīvotājus izmantot iespēju vakcinācijai pret sezonālo gripu, jo oktobra beigas un novembris ir vispiemērotākais...
Lasīt tālākTurpmāk NMPD darbiniekiem tiks nodrošināta veselības apdrošināšana
Šodien, 16. oktobrī, Saeimā atbalstīti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra Neatliekamās medicīniskās...
Lasīt tālākGripas aktivitāte Latvijā saglabājas zema
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi informē, ka 2025. gada 41. nedēļā (6.–12. oktobrī) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju (AEI) izplatība Latvijā saglabājas...
Lasīt tālākAptauja: vecāki nezina par valsts apmaksāto CPV vakcīnu
Lai gan vēzis joprojām ir viena no nozīmīgākajām veselības problēmām pasaulē, zinātne ir veikusi nozīmīgu soli uz priekšu ne tikai tā ārstniecībā, bet arī profilaksē. Jau vairāk...
Lasīt tālākLZVO brīdina: strauji pieaug viltotu svara samazināšanas zāļu reklamēšana un pārdošana tiešsaistē
Eiropas Zāļu aģentūras un Zāļu aģentūru vadītāju tīkla publiskajiem paziņojumiem, brīdina par pieaugošajiem draudiem, ko rada nelegālu zāļu reklamēšana un pārdošana tiešsaistē...
Lasīt tālākAtjaunotās Covid-19 vakcīnas plaši pieejamas visā Latvijā
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie dati liecina, ka pozitīvo Covid-19 paraugu īpatsvars aizvadītajā nedēļā samazinājies līdz 13,5% (nedēļu iepriekš – 18,9%), tomēr...
Lasīt tālākStacionārā veselības aprūpe: pašmērķis uzturēt sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis pacientu intereses
Slimnīcās nonāk pacienti, kuriem ir nopietni veselības sarežģījumi un ambulatori ārstēties vairs nevar. Pacientiem nepieciešama sarežģīta, steidzama vai pat neatliekama palīdzība, tādēļ...
Lasīt tālākLĀB uzsver nepieciešamību pēc lielāka finansējuma veselības aprūpei un cilvēkresursu uzlabošanas
Šodien notika Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes pārstāvju un veselības ministra Hosama Abu Meri tikšanās, kurā pārrunāti vairāki nozīmīgi jautājumi par veselības nozares nākotni...
Lasīt tālākLatvijā un Eiropā vērojams mērens Covid-19 pieaugums
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), analizējot epidemioloģiskās uzraudzības datus, ir novērojis Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, līdzīgi kā tas novērots daudzās citās...
Lasīt tālākLVSADA: “Eurostat” publicētie dati par īso veselīga mūža ilgumu Latvijā lielā mērā skaidrojami ar slikto veselības aprūpes pieejamību
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) norāda uz to, ka Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” nesen publicētie dati par īso veselīga mūža...
Lasīt tālāk