Latvijas iedzīvotāji bankām neuzticas, skaidru naudu izmanto aizvien vairāk
Sabiedrības uzticēšanās bankām sarukusi, bet ēnu ekonomikas apmēri pieauguši. Šādi skaidras naudas īpatsvara pieaugumu norēķinos skaidro ekonomisti.
Faktu, ka aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, par 23,7% palielinājies apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms, savā pārskatā par 2011. gadu atklājusi Latvijas Banka. 2010. gadā skaidrā nauda apgrozībā bijusi 937,9 miljoni latu, pērn šī summa sasniegusi jau 1,16 miljardus.
Ēnu ekonomika
Savukārt no kredītiestādēm saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaude veikta 3,22 miljardiem latu, kas 2,8 reizes pārsniedz apgrozībā esošās skaidrās naudas apjomu. Šajā procesā no apgrozības izņemtās naudas kopējā vērtība bija 249,9 miljoni latu jeb 7,7% no apstrādātās naudas.
Neatkarīgās aptaujātajiem ekonomistiem nebija vienota redzējuma, kā skaidrot skaidrās naudas īpatsvara būtisko pieaugumu. Piemēram, ekonomists un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzīst, ka skaidrās naudas pieaugums tiešām ir būtisks, un norāda, ka tik lielu tās īpatsvara palielinājumu skaidrot tikai ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu nebūtu pareizi. «Dažas metodes, ar kurām aprēķina ēnu ekonomikas īpatsvaru, balstās tieši uz skaidrās naudas apjomu apgrozībā – tātad varam pieņemt, ka šajā laikā pieaugusi arī ēnu ekonomika,» pieļauj speciālists. Viņš arī uzskata, ka šai ziņai uzmanību vajadzētu pievērst Valsts ieņēmumu dienestam, jo droši var secināt, ka cilvēki izvairās no nodokļu nomaksas.
Savukārt starptautisko ekonomisko attiecību speciāliste Margarita Dunska domā, ka viens no izšķirošajiem iemesliem skaidrās naudas īpatsvara pieaugumam ir iedzīvotāju uzticības banku sistēmai samazināšanās.
«Iepriekš skaidrās naudas īpatsvaram apgrozībā bija tendence samazināties. Tāpēc uzticības zudums banku sistēmai varētu būt viens no būtiskākajiem iemesliem,» atzīst eksperte. Viņa uzskata, ka šāda tendence neesot negatīvi vērtējama, tomēr – jo lielākas summas apgrozībā ir skaidrā naudā, jo bankām ir pieejami mazāk līdzekļu, ko izsniegt aizdevumos uzņēmējiem.
Parādu nasta
Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris skaidrās naudas pieaugumu skaidro ar ekonomiskās lejupslīdes sekām. Proti, aizvien vairāk cilvēku nespēja pildīt savas kredītsaistības, kā rezultātā norēķinu veikšana ar banku starpniecību vairs nebija iespējama vai vēlama – pārvaldot savu naudu ar bankas starpniecību, liela daļa līdzekļu būtu jāatdod savu saistību pildīšanai.
«Ir diezgan skaidrs, ka ļoti daudzi cilvēki ir izspiesti no banku aprites. Ļoti daudzi ir parādu jūgā un vienotā parādnieku reģistra dēļ vairs nevar norēķināties caur bankām, jo tad tā nauda aizietu saistību segšanai. Līdz ar to cilvēki ir spiesti ieiet šajā skaidrās naudas norēķinu zonā. Turklāt šobrīd ļoti ir attīstījušies lombardi un zelta uzpirkšanas punkti, kuros norēķināšanās notiek tikai skaidrā naudā,» skaidroja ekonomists. Viņš gan atzina, ka aizvien vairāk cilvēku idejisku apsvērumu dēļ atsakās norēķināties skaidrā naudā, jo uzskata, ka šādi samazina iespēju valstij sekot viņu paradumiem.
Pieaug iekšzemes kopprodukts
Savukārt ekonomiste Raita Karnīte pieļauj, ka skaidrās naudas īpatsvars saistāms tieši ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu. «Skaidrās naudas pieejamībai vajadzētu būt atbilstošai tautsaimniecības vajadzībām. Ja tautsaimniecība sāk aktivizēties, tad skaidrās naudas vajadzība pieaug un pieejamība palielinās, un virzība uz patēriņa palielināšanos ir jūtama,» teica ekonomiste.
***
SKAIDRA NAUDA
249,9 miljoni latu pērn izņemti no apgrozības naudas zīmju un monētu nolietotības dēļ
1,6 miljardi latu aizvadītā gada nogalē bijuši apgrozībā skaidrā naudā
37,6 tūkstoši nominālvērtības latu pērn atzīti par viltotiem
Avots: Latvijas Banka
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
LBAS: Likumprojekts par grozījumiem Darba likumā būtiski pasliktina darbinieku tiesības un samazina darba samaksu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā...
Lasīt tālākLatvijas vidējais kredītņēmējs – trīsdesmitgadnieks ar augstiem ienākumiem
Kā rāda 2024. gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem...
Lasīt tālākReforma paredz samazināt nodokļus mazajām algām un vienkāršot sistēmu mazajiem uzņēmumiem
Nākamais Latvijā jau būs Saeimas pirmsvēlēšanu gads. Ja šī sasaukuma laikā valdība un Saeima varēs ieviest racionālas, nevis populistiskas nodokļu izmaiņas, tad šī vasara ir pēdējais...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākSaeimā pirmo reizi notiks ekonomiskās politikas debates
Saeimā ceturtdien, 16. maijā, norisināsies ekonomiskās politikas debates, kuru laikā deputāti vērtēs Latvijas Stabilitātes programmu...
Lasīt tālākPVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākLBAS: Jāstiprina koplīgumu tiesības un jāatbalsta godprātīgi uzņēmēji, kas neiesaistās ēnu ekonomikā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai...
Lasīt tālāk