Saeima atbalsta likumprojektu, lai varētu izbeigt OIK sāgu
Saeimas deputāti ceturtdien, 27.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas Ekonomikas ministrijai deleģē uzdevumu pārraudzīt valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem jeb obligātā iepirkuma izlietojumu un novērst tā saņēmēju pārkompensāciju.
“Obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji, tāpēc esošā situācija, kad atbalsta līdzekļu izlietojums un tā saņēmēju atbilstība prasībām netiek efektīvi kontrolēta un ražotāji tiek pārkompensēti, nav pieļaujama,” uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Komisijas deputāti, izstrādājot plānotos likuma grozījumus, pauda cerību, ka izmaiņas novērsīs izmaksāto līdzekļu nelietderīgu izmantošanu.
Likumprojektā Ekonomikas ministrijai noteikts pienākums nodrošināt obligātā iepirkuma mehānisma kontroli, pārbaudīt, vai atbalsta programmas saņēmēji atbilst tā saņemšanas kritērijiem un darbojas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu prasībām. Tāpat iecerēts, ka ministrijai būs jānodrošina padziļināta atbalsta saņēmēju iesniegtās dokumentācijas un informācijas pārbaude un atbilstība faktiskajiem apstākļiem, kā arī jāorganizē atbalsta saņēmēju regulāras pārbaudes klātienē. Ja ražotājs neizpilda atbalsta saņemšanas kritērijus, nenodrošina pieeju stacijai noteiktās pārbaudes veikšanai vai konstatēti citi būtiski pārkāpumi tā darbībā, ministrijai būs pienākums anulēt atbalsta saņemšanas tiesības.
Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas pārsniedz kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu. Tāpat likumprojektā noteiktas “koģenerācijas elektrostacijas”, “lietderīgas siltumenerģijas” un “kopējā elektrostacijas lietderības koeficienta” definīcijas, lai novērstu obligātā iepirkuma nelietderīgu izmantošanu, izpildot prasības formāli vai tās apejot. Ar likuma izmaiņām paredzēts noteikt arī kopējā elektrostacijas lietderības koeficienta aprēķināšanas metodi, saskaņā ar kuru formulā izmantots tikai tas enerģijas apjoms, kas paliek pāri un ir reāli izmantojams pēc pašas stacijas darbības nodrošināšanas. Tas nepieciešams, lai nepieļautu neefektīvu staciju subsidēšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāskata Saeimai.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk