Pasaules Banka: Galējais nabadzības līmenis pasaulē sarucis līdz 10%
Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem. Tas ir samazinājums par vairāk kā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā, informē Finanšu ministrija (FM).
Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.
Pasaules Banka “galējo nabadzību” definē kā iztikas minimumu mazāk kā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā. Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk kā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.
Ziņojums raksturo, kā nabadzība pasaulē ir arī mainījusies ģeogrāfiski. 1990. gadā teju viens miljards galēji nabadzīgo iedzīvotāju koncentrējās Austrumāzijā. Taču straujā ekonomiskā attīstība Ķīnā un citās Austrumāzijas valstīs pēdējās desmitgadēs ir mazinājusi šo skaitli līdz 47 miljoniem, kas ir nabadzības sliekšņa kritums no 62 līdz diviem procentiem.
Dienvidāzijā, ar lielāko iedzīvotāju skaitu Indijā, Pakistānā un Bangladešā, galējā nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir samazinājies no vairāk kā 500 miljoniem līdz 216 miljoniem jeb no 47 procentiem līdz 12 procentiem.
Subsahāras Āfrikā ir lēnāks progress. Tās nabadzības rādītājs kopš 1990. gada ir samazinājies no 54 līdz 41 procentam. Taču straujā iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā galējā nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz 400 miljoniem, salīdzinot ar 278 miljoniem 1990. gadā.
Pat bagātās valstis, kā ASV, nav pilnībā izskaudušas galējo nabadzību. Pasaules Bankas dati liecina, ka attīstītajās valstīs aptuveni septiņiem miljoniem iedzīvotāju ienākumi dienā nesasniedz 1,90 dolārus.
Pasaules Banka prognozē, ka 2018. gadā galēja nabadzība samazināsies līdz 8,6 procentiem. Pilns Pasaules Bankas 2018. gada Nabadzības un kopējas labklājības ziņojums tiks publicēts šī gada 17. oktobrī, Starptautiskajā nabadzības izskaušanas dienā.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk