• Tweet

Pašvaldībām un iedzīvotājiem kopā ir iespējams uzlabot dramatisko demogrāfisko situāciju Latvijā – tā secināts diskusijā par dzimstības veicināšanas iespējām un apstākļiem, kas mudinātu sievietes izvēlēties dzemdēt vairāk bērnu.

Diskusijā piedalījās Ventspils novada domes pārstāvji, LR Veselības ministre Ingrīda Circene, SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš, demogrāfs Ilmārs Mežs, mūziķis Igo un domubiedru grupas, kas atbalsta dzimstības veicināšanu Latvijā, dalībnieki. Diskusijas pamatā ir Ventspils novada domes iniciēts pētījums, kas veikts Ances un Jūrkalnes pagastos 2012.gada sākumā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi pašvaldības nodrošināti atvieglojumi un atbalsts vairāk sekmētu dzimstības pieaugumu, t.i., mudinātu sievietes pieņemt lēmumu par vēl kāda bērna laišanu pasaulē.

Kopumā aptaujā piedalījās 183 respondentes (Ances pagastā – 116, bet Jūrkalnes – 67) no 244 abos pagastos reģistrētajām sievietēm. Kā atzīmēja SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš: “Pētījumā faktiski piedalījās gandrīz visas abu pagastu sievietes. Ja Latvijas mērogā salīdzinot skatītu līdzīgus pagastus, var vilkt paralēles arī ar notiekošo tur. Protams, var diskutēt, kāds būs iegūto datu pienesums. Tagad mums ir zināms, ko grib sievietes. Jautājums, ko spēs paveikt pašvaldības?” Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks atbild: “Mēs izstrādājam priekšlikumus par pētījuma ietvaros atklāto un virzīsim tos tālāk īstenošanai dzīvē ne tikai Ventspils novadā. Mūsu rīcības pirmie soļi šobrīd Ventspils novadā: domājams, aprīlī piemērotais bērnu pabalsts sasniegs 100 LVL. Esam arī nolēmuši, ka ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem skolās ir jānodrošina ēdināšana bez maksas.”

Pētījuma laikā tika atklāts, ka patlaban Ances un Jūrkalnes pagastā dzīvojošajām fertilā vecuma (no 15 līdz 50 gadiem) sievietēm kopumā vidēji katrai ir 1.38 bērni. Savukārt par vēlamāko bērnu skaitu pašreizējā Latvijas situācijā aptaujātās sievietes atzīst 2.33 bērnus vienā ģimenē (visu sieviešu atbilžu vidējā aritmētiskā vērtība). Ja tiktu nodrošināti nepieciešamie apstākļi, katra sev personīgi vidēji vēlētos 2.58 bērnus.

Pievēršoties pētījuma rezultātiem, LR Veselības ministre Ingrīda Circene uzsvēra: “Problēmas nereti slēpjas attieksmē un domāšanas veidā. Zināms, ka vislielākais dzimstības pacēlums bija pēc kara, kad nebija pieejami daudzi mūsdienu labumi, bet tomēr dzima bērni. Nopietna uzmanība jāpievērš tam, ka tikai 6% aptaujāto norāda, ka bērnu radīšana saistāma ar patriotiskām jūtām. Tā ir mūsu attieksme – nopirksim jaunu mašīnu, māju vai atļausimies bērnu. Pētījums ir svarīgs, lai saskatītu, ka materiālā daļa ieņem nozīmīgu daļu mūsu dzīvēs.”

Aptauja atklāj, ka tuvāko 3 gadu laikā kopumā 18% abu pagastu sievietes “noteikti” sev vēlētos vēl kādu bērnu, bet 10% ir atzīmējušas, ka to “drīzāk” vēlētos (kopā 28%). Par iemesliem, no kuriem ļoti lielā mērā ir atkarīgs, vai tuvāko 3 gadu laikā viņas varētu pasaulē laist vēl kādu bērnu, aptaujātās sievietes visbiežāk min: personīgo finansiālo situāciju (60%), valsts pabalstus (50%), darba esamību (pašai) (49%) un personīgo veselības stāvokli (48%). Daudz mazāka nozīme piešķirta partnera vai laulātā esamībai, bērnu kopšanas atvaļinājumam, sadzīves apstākļiem, kā arī patriotismam pret Latviju.

Analizējot esošo situāciju un novērtējot pozitīvi Ventspils novada domes iniciatīvu, demogrāfs Ilmārs Mežs norāda: “Pašvaldību loma demogrāfijas uzlabošanā ir vairāk nekā noteicoša. Piemēram, pašvaldību celtie bērnudārzi. Būtiski, ka ne tikai priecājamies par ar pārspīlētām ekstrām aprīkotu jaunu bērnudārzu vai bēdājamies par veco… Jānodrošina bērnu un vecāku pamata vajadzības. Iedzīvotājiem nevajag mesties pret mērijas durvīm, bet gan klauvēt pie tām regulāri, lai pašvaldība zina, ka iedzīvotāji seko viņu darbībām, izvērtē tās. Tikai tā varam pašvaldībām likt rīkoties godīgi, kļūt mērķtiecīgākām un labākām.”.

Avots: nra.lv