• Tweet

Neskatoties uz arvien pienākošajām negatīvajām ziņām no finanšu krīzes skartajām eirozonas valstīm, Latvijas ārējās tirdzniecības dati uzrāda joprojām spēcīgu eksporta pieaugumu – februārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Preču eksports ir audzis par 16,7%, kas ir pat straujāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Noteicošā loma šādā eksporta pieaugumā bijusi pārtikas un lauksaimniecības precēm, kuru eksporta apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, palielinājies par 47,3%, nodrošinot gandrīz pusi visa eksporta kāpuma. Lai gan lielākā loma šeit bijusi graudaugu eksporta gandrīz desmitkārtīgam pieaugumam, februārī būtiski palielinājies ne tikai lauksaimniecības izejvielu, bet arī pārtikas izstrādājumu eksports, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi audzis par 28,9%.

Otra nozīmīgākā preču grupa, kas februārī nodrošinājusi Latvijas eksporta kāpumu, ir minerālprodukti, kuru eksporta apjoms audzis par 77,7% un to īpatsvars kopējā Latvijas preču eksportā palielinājies jau līdz 9,7%.

Tikmēr divām citām tradicionāli nozīmīgākajām Latvijas eksporta precēm – kokam un koka izstrādājumiem, kā arī metāliem eksporta pieauguma tempi februārī bijuši mērenāki, tomēr arī šeit tie vēl īsti neliecina par pieprasījuma apsīkumu ārējos tirgos. Koka un koka izstrādājumu eksports februārī audzis par 16,2%, bet metālu un metālu izstrādājumu eksports – par 7,3%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi.

Latvijas preču imports februārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, palielinājies par 22,3%, uzrādot nedaudz lēnāku kāpumu kā iepriekšējā mēnesī un tikai nedaudz palielinot ārējās tirdzniecības deficītu. Visvairāk importa pieaugumu ietekmējis minerālproduktu importa pieaugums, ko ietekmējis gan naftas produktu cenu kāpums pasaules tirgū, gan pārstrādes apjomu palielināšanās, attiecīgi palielinot arī minerālproduktu eksportu. Otra nozīmīgākā pozīcija importa pieaugumā bijusi mehānismu un iekārtu importam un šāds investīciju preču importa kāpums dod cerības arī uz sekojošu eksporta pieaugumu nākotnē, palielinoties ražošanas jaudām un eksportētāju konkurētspējai.

Lai gan februāra ārējās tirdzniecības dati Latvijai joprojām ir visai pozitīvi un arī kaimiņvalstu eksporta apjomos eirozonas krīzes ietekme vēl nav saskatāma, nākamajos mēnešos ir pamats sagaidīt daudz lēnākus eksporta pieauguma tempus. To noteiks gan pagājušā gada augstā bāze, gan ekonomikas stagnācija lielā daļā Eiropas valstu.

Vēl viens apstāklis, kas uz Latvijas eksporta tuvākajām perspektīvām liek skatīties ar zināmu piesardzību, ir Lietuvas statistikas dati, kas gada pirmajos divos mēnešos kopā uzrāda importa samazināšanos no Latvijas par 3,9%.

Tikmēr otrā lielākajā Latvijas eksporta tirgū Igaunijā šādas problēmas nav vērojamas un imports no Latvijas februārī ir pieaudzis par 35%. Šādi kaimiņvalstu importa dati sasaucas ar Eiropas sentimenta indeksu (ESI) rādītājiem, kas Igaunijai pēdējos mēnešos ir uzrādījuši kāpumu, kamēr Lietuvā fiksēta lejupslīde.