• Tweet

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina atbildīgo Saeimas komisiju noteikt samazinātu jeb 50% virsstundu apmaksu visās nozarēs nevis tikai tajās, kas būs noslēgušas ģenerālvienošanos, kā arī ņemt vērā tiesībsarga norādi uz Satversmes tiesas riskiem, apstiprinot šādu iespēju tikai vienā jeb būvniecības jomā, kas jau uzsākusi darbu pie ģenerālvienošanās.

Biedrība jau vairākkārt norādījusi, ka pašreiz Latvijā virsstundas saviem darbiniekiem uzrāda ļoti neliels skaits komersantu, tādējādi darbinieki tiek nostādīti situācijā, kad vai nu visi darbi jāpaveic darba laikā vai arī par papildu paveikto, netiek samaksāts vispār. Lai nāktu pretī kā uzņēmējiem, tā arī strādājošajiem, LTRK aicina līdzīgi kā citās valstīs noteikt 50% piemaksu par virsstundām.

Savukārt Tiesībsarga birojs, izvērtējot pašreiz iesniegtos grozījumus Darba likumā Saeimas Sociālo lietu komisijai, norādījis, ka likuma anotācija ir neskaidra, kā arī pastāv risks, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei par vienlīdzības principu, nosakot zemāku virsstundu apmaksu tādās nozarēs, kur noslēgta ģenerālvienošanās, paredzot “būtiski” augstāku minimālo algu. Šajā dokumentā arī norādīts, ka nav skaidrs, kurš vērtēs, vai minimālais atalgojums ir “būtiski” lielāks un kurš vispār spēs šādu viedokli sniegt.

“Jau vairākus mēnešus norādām uz riskiem, kas pastāv gadījumos, ja virsstundu apmaksas samazināšana attieksies tikai uz konkrētām nozarēm, jo uzskatām, ka visi strādājošie ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi jeb samaksu par papildu paveikto,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, “lai nāktu pretī uzņēmējiem, kā arī darbiniekiem, mūsuprāt, līdzīgas likmes noteikšana, kāda tā ir citās kaimiņvalstīs, būtu tikai godīgs rezultāts, nepasliktinot konkurenci vietējiem komersantiem.”

Pārrunājot izveidojušos situāciju ar dažādu jomu un lieluma uzņēmējiem, noskaidrots arī tas, ka ģenerālvienošanās būvniecība pašreiz paredz no nozares pilnībā izslēgt mikrouzņēmumus, jo maksimāli pieļaujamā alga tajos ir 720 eiro, bet sagatavotā vienošanās paredz to noteikt 780 eiro apjomā. “Mūsuprāt, nepieciešams papildu vērtēt, vai šāda attieksme pret mazo biznesu ir pieļaujama, tādēļ aicinām turpināt sarunas par turpmāko sasaisti ģenerālvienošnās jautājumā ar virsstundu apmaksu, kas jau gadiem ir kritiski svarīgs jautājums,” saka J.Endziņš.

Pārrunājot minimālās algas sasaisti ar ģenerālvienošanos un virsstundu apmaksu, LTRK arī noskaidrojis, ka pašreiz trūkst juridisku instrumentu, kā rīkoties gadījumā, ja uzņēmēji nolems nemaksāt noteikto nozares minimālo algu, tādēļ biedrība aicina atbildīgo Saeimas komisiju padziļināti vērtēt riskus, kas paredzami pieņemot likumprojektu pašreizējā redakcijā.

Foto: Pixabay