Saeima konceptuāli atbalsta likuma grozījumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai
Saeima ceturtdien, 31.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu, veicināt kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī noteikt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa izmaiņas un to iziešanu no reklāmas tirgus.
Likumprojekts paredz papildināt programmu veidošanas vispārīgos noteikumus ar neitralitātes un precizitātes principu, kā arī noteikt pienākumu informatīvi dokumentālajos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju un samazinātu faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšanu. “Naidīgas un safabricētas informācijas, kura parādās arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, ierobežošana ir nacionālās drošības jautājums,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkcijas. Ja kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm būs ierobežojusi konkrētas televīzijas programmas uztveršanu attiecīgajā dalībvalstī, konstatējot, ka tā kurina naidu, NEPLP, secinot, ka minētie pārkāpumi ir izdarīti arī Latvijā, būs tiesīga arī mūsu valstī noteikt ierobežojumu. Pirms lēmuma pieņemšanas NEPLP pienākums būs izvērtēt ārvalsts lēmuma samērīgumu, lietas apstākļus un pierādījumus, kā arī uzklausīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārstāvju viedokli.
Tāpat likumprojekts paredz, ka NEPLP organizēs galalietotājiem bezmaksas apraidē izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu, slēdzot līgumu ar akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). LVRTC ar zemes raidītājiem var nodrošināt televīzijas programmu izplatīšanu 99,6 procentos Latvijas teritorijas un sasniegt 99,9 procentus Latvijas iedzīvotāju, neradot mājsaimniecībām papildu slogu. Šāda pakalpojuma nodrošināšana ir stratēģiski svarīga valsts informatīvajai drošībai, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Grozījumi paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada. Viens no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālās neatkarības nodrošināšanas pamatiem ir garantēts un neatkarīgs finansējums, norāda likumprojekta autori. Likumprojektā iekļauti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kuros reklāmu izvietošana būs pieļaujama, piemēram, attiecībā uz kultūras un sporta pasākumiem.
Lai risinātu problēmu ar valstī nelicencētu televīzijas pakalpojumu izplatīšanu, likumprojekts paredz piešķirt NEPLP tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas saņemšanas.
Lai grozījumi stātos spēkā, likumprojekts vēl otrajā galīgajā lasījumā jāatbalsta atbildīgajai komisijai un Saeimai.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
VM: Jaunais zāļu uzcenojumu modelis būtiski samazinās iedzīvotāju izdevumus par recepšu zālēm
Veselības ministrija otrdien, 11. jūnijā, sabiedrību iepazīstināja ar jauno cenu veidošanas modeli recepšu zālēm, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot zāļu pieejamību pacientiem un samazināt...
Lasīt tālākLembergs: Valdība četrus gadus ir mērķtiecīgi strādājusi, lai Latvijā izskaustu tranzītbiznesu
Latvijas valdība kopā ar stratēģiskajiem partneriem ir radījusi tranzītbiznesa krīzi, intervijā "Ventas Balss" sacīja Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs. Viņš norādīja, ka Latvijas...
Lasīt tālākLDDK par Latvijas ekonomiku: Progress ir pārāk lēns un pietrūkst konkrēta valdības rīcības plāna
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome nesen tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai ieskicētu, kā norit sociālais dialogs valstī un kādus rezultātus nesis darba devēju...
Lasīt tālākValdībā izskatīšanai iesniegti VID reformas likumprojekti
Lai īstenotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformu, ir sagatavoti seši likumprojekti. Ceturtdien, 30. maijā, notika VID reformas uzraudzības padomes sēde, kurā padome nolēma atbalstīt likumprojektu...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” būvniekiem nav samaksāts par darbu; izveidojies sadārdzinājums 39 miljoni eiro
Līdz brīdim, kad pa Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm pirmajam “Rail Baltica” ātrvilcienam no Igaunijas, cauri Latvijai un Lietuvai vajadzētu nokļūt Polijā, atlikuši seši gadi. Bet stratēģiskais...
Lasīt tālākVK: Pašvaldībām būtiski jāuzlabo mežu apsaimniekošana
Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības. Tā secināts Valsts kontroles...
Lasīt tālāk“Apvienotais saraksts” aicina samazināt PVN restorāniem
Latvijas restorāni jau septiņus gadus klīst pa ministrijām un darba grupām, bet netiek saklausīti. Samazināto PVN 12% apmērā sabiedriskajā ēdināšanā vārdos atbalsta visi, bet darbos...
Lasīt tālākStingrākas veselības prasības suņu un kaķu ievešanai Eiropas Savienībā no Krievijas un Baltkrievijas
No šī gada 16. septembra, ieceļojot Eiropas Savienībā no Krievijas un Baltkrievijas ar suni, kaķi vai mājas sesku nekomerciālā nolūkā, ir noteikta papildus prasība - lolojumdzīvniekiem...
Lasīt tālākTirdziņu sezona – kā sagatavoties un izcelties starp citiem tirgotājiem?
Vasara ir daudzu mazo uzņēmēju aktīvākais gadalaiks, jo sākas dažādu tirdziņu, gadatirgu un pasākumu sezona. Konkurence tajos ir liela, tāpēc katram uzņēmējam cītīgi jāgatavojas,...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: Veikalu plauktos jāpalielina vietējo pārtikas preču īpatsvars
“Pārtikas tirgus pētījumā Konkurences padome secina, ka pārtikas preču cenas mazumtirdzniecības tīklos mēdz būtiski atšķirties, kas liecina par konkurenci šajā tirgū un pircēja izvēles...
Lasīt tālāk