Satiksmes ministra krēsls politiski visjūtīgākais
Šābrīža koalīcijā satiksmes ministra postenis ir politiski visjūtīgākais, tādēļ tā apzināta šūpošana esot izdevīga spēkiem, kas ieinteresēti valdības gāšanā. Tā baumas par savu vēlmi ieņemt Aivja Roņa krēslu komentē viens no Vienotības līderiem Dzintars Zaķis.
Šonedēļ atklātībā ir nonākusi informācija, ka bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis, kuru amatam savulaik izvirzīja partija Vienotība, esot nobriedis demisionēt, savukārt interesi par viņa posteni izteicis ilggadējais Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, partijas Vienotība parlamentārās grupas vadītājs Dz. Zaķis.
Portāls pietiek.com ziņo, ka A. Ronis par savu apņemšanos jau informējis Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kurš kolēģi tomēr pārliecinājis neatstāt ministra amatu vismaz līdz maijam, lai pabeigtu problemātiskos Satiksmes ministrijas projektus, kuri skar gan skandalozo pasažieru vilcienu iepirkumu, gan jaunā lidostas Rīga termināļa izbūves projektu, gan starptautisko vilcienu satiksmes projektu Rail Baltica. Pēc portāla ziņām, A. Roņa pacietības mēru izsmēlušas milzīgās intereses, kas virmo ap dažādiem SM pārraudzīto valsts kapitālsabiedrību iepirkumiem, un politiskais spiediens, lai par uzvarētājiem konkursos tiktu atzītas ar partijām saistītas firmas.
Tāpat baumo, ka A. Roņa vietu jau sen esot noskatījis Dz. Zaķis, kurš šādu apgalvojumu kategoriski noliedz. Sarunā ar Neatkarīgo politiķis atzina: «Aivis Ronis ir pieredzējis politiķis, kurš apveltīts ar izcilām diplomāta spējām un nodrošina stabilitāti gan iekšpolitiskajās peripetijās, gan ārvalstu projektos. Ceru, ka viņš ministra amatu saglabās vismaz līdz šā parlamenta pilnvaru beigām, un par to koalīcijā nav bijušās nekādas diskusijas.» Dz. Zaķis arī bija pārliecināts, ka «baumas par manu ieinteresētību ieņemt viņa posteni ir apzināta provokācija un mēģinājums destabilizēt situāciju. Tiem spēkiem, kas alkst nonākt pie varas, šis ir vieglākais ceļš, kā šūpot valdību, jo tieši Satiksmes ministrija ir politiski visjūtīgākais resors. Nav noslēpums – ja sāktos neskaidrības par satiksmes ministra portfeli, interesi par to varētu pieteikt gan tēvzemieši, gan Olšteina grupa, gan Vienotība un šo situāciju koalīcijai varētu būt grūti risināt.» Dz. Zaķis arī atzina, ka viņam esot skaidrs, kādēļ tiekot piesaukts tieši viņa uzvārds. «Deviņus gadus esmu strādājis Saeimas Tautsaimniecības komisijā, iegūstot ļoti plašas zināšanas un kontaktus ostu, dzelzceļa, autopārvadājumu un citās nozarēs. Skaidrs, ka norāde uz manu ieinteresētību ieņemt Aivja Roņa krēslu izklausās ticama,» klāstīja Vienotības pārstāvis.
Tikmēr Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas neatkarīgo deputātu grupas vadītājs Klāvs Olšteins vaļsirdīgi atzina, ka jau iepriekš esot dzirdējis baumas gan par A. Roņa gatavību pamest posteni, gan par Dz. Zaķa vēlmi pārņemt šo amatu. «Neesmu personīgi runājis ar ministru, taču ir skaidrs, ka krēsla tīkotāji jau stāv rindā. Neatkarīgo deputātu grupa pilnībā atbalsta Aivja Roņa palikšanu amatā, taču, manuprāt, taisnībai neatbilst apgalvojums, ka Dzintars Zaķis nekad nav izrādījis interesi par ministra portfeli. Esmu jutis, ka viņš tomēr to gribētu. Nevar gan nepiekrist, ka šajā koalīcijā tieši satiksmes ministra krēsls ir visjūtīgākais, tādēļ tā šūpošana visvairāk apdraud valdības stabilitāti,» Neatkarīgajai klāstīja K. Olšteins.
Tikmēr A. Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds uzsver, ka ministrs negatavojas pamest posteni un patlaban tiekot plānots viņa darba grafiks aprīlim, maijam un turpmākajiem mēnešiem.
Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad izskan bažas par A. Roņa neapmierinātību ar ietekmēm, kas virmo ap viņa vadīto nozari. Pērn rudenī ministrs esot bijis gatavs demisionēt, nespējot pieņemt veidu, kādā parlamentārā sekretāra amatā nonāca K. Olšteins. Kuluāros neslēpj, ka K. Olšteins posteni ieguva kā pateicību par sešu Saeimas neatkarīgo deputātu atbalstu V. Dombrovska valdībai.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk