Straujuma: izglītībai un zinātnei ir jābūt 2019.gada valsts budžeta prioritātēm
“Latvijas konkurētspēju pasaulē varam balstīt tikai izglītībā, zinātnē un inovācijās. Šīm jomām ir jābūt 2019.gada valsts budžeta prioritātēm,” uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. Komisija 6.decembra sēdē diskutēja par inovāciju ekosistēmu Latvijā un vienojās par strukturālu reformu nepieciešamību šajā jomā.
Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar jomas profesionāļiem plāno līdz pavasarim sagatavot koncepciju vienotas inovāciju platformas izveidei, kas nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Komisijas deputāti un pārējie diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka platforma darbosies veiksmīgi, ja par tās izveidi vienisprātis būs gan politiķi, gan zinātnieki, gan uzņēmēji.
Komisijas sēdē Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka, salīdzinot ar Eiropas valstīm un vērtējot Baltijas mērogā, Latvijai inovāciju jomā ir labi panākumi finansējuma un cilvēkresursu piesaistē, taču sadarbības starp industriju un zinātni ir nepietiekama, lai mērķtiecīgi īstenotu valsts līmenī pieņemtās stratēģijas un jēgpilni izlietotu tām paredzēto finansējumu.
Finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš deputātus informēja, ka Latvija pašlaik ir viena no aktīvākajām Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb tā dēvētā Junkera plāna dalībniecēm un līdz šim jau parakstītas vienošanās par finansējuma piesaisti vairāk nekā 250 miljonu eiro apjomā, tostarp Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra celtniecībai. Vienlaikus Latvijā plānots izveidot garantiju portfeli aptuveni 30 miljonu eiro apjomā, lai atbalstītu inovatīvus uzņēmumus finansējuma saņemšanai komercbankās. ALTUM prognozē, ka valsts garantijas šajā programmā varētu saņemt vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumi, sacīja R.Bērziņš.
Uz šīs dienas komisijas sēdi bija aicināti Latvijas vadošo augstskolu pārstāvji, tostarp no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, kā arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un zinātniskajiem institūtiem.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk