“Oligarhu lieta”: Šlesers un Lembergs vaino Zatleru melos

Tuvojoties tā dēvēto oligarhu lietu vētījošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas mandāta termiņa beigām, līdz šim relatīvi mierīgais komisijas darbs nu radījis piemērotu augsni kādreizējo un esošo politiķu publiskam strīdam, kurā cienījamie kungi apmainās ar apsūdzībām melošanā.
NRA.lv jau rakstīja, ka komisijas 4. decembra sēdē bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers melos vainoja bijušo Saeimas deputātu Aināru Šleseru. Proti, pēdējais tai pašai komisijai, izklāstot savu versiju par V. Zatlera motīviem rosināt 10. Saeimas atlaišanu, paziņoja, ka V. Zatlers viņam zvanījis, lai izlūgtos A. Šlesera pārstāvētā politiskā spēka atbalstu ceļā uz prezidentūras otro termiņu, kuru V. Zatlers tā arī neieguva. «Tas ir zem mana goda zvanīt un lūgties. Šlesera kunga vārdi, ka esmu zvanījis un lūdzies, ir absolūti meli,» paziņoja bijušais prezidents.
Bijušo politiķu diametrāli pretējie vēstījumi nozīmē, ka viens no viņiem melo, bet saskaņā ar Krimināllikumu uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumiem jāatbild taisnība un tikai taisnība, pretējā gadījumā meli var saukt pie kriminālatbildības un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Radušos situāciju pamanījis arī prokurors Māris Leja, kurš komisijā pārstāv ģenerālprokuroru un ir apņēmies pārbaudīt, vai ir pamats kādu no kungiem saukt tiesas priekšā.
Otrdien, iespējams, nespēdams samierināties, ka aizdomas par melošanu varētu krist uz viņu, A. Šlesers izplatīja paziņojumu, kurā atkārtoti apliecina paša iepriekš teikto un piedāvā veidu, kā par to pārliecināties.
«A. Šlesers publiski lūdz Komisiju izprasīt pierādījumus no tiesībsargājošām iestādēm par zvanīšanas (sazvanīšanās) faktu, ar kuriem nepastrīdami būs pierādīts, ka tieši V. Zatlers zvanīja A. Šleseram. A. Šlesers norāda, ka V. Zatlers apzināti maldina komisiju, nepatiesi apgalvojot, ka V. Zatlers vispār neesot zvanījis A. Šleseram. Patiesībā V. Zatlers bija zvanījis A. Šleseram,» pausts politiķi pārstāvošās advokātes Lauras Kadiles paziņojumā. No paziņojumā teiktā gan nav skaidrs, vai šādi būtu iespējams pārliecināties par sarunu saturu vai tikai par sazvanīšanos kā tādu, bet ir zināms, ka tajā laikā A. Šlesera sarunas noklausījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Līdztekus A. Šlesers dod arī triecienu Vienotībai jeb vienai no to savulaik izveidojošajām partijām – Jaunais laiks. Viņš parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras aktīvākais biedrs ir Vienotības frakcijā strādājošais Andrejs Judins, aicina pievērsties arī gadījumiem, kad publiskajā telpā izskanējušas aizdomas par šīs partijas finansēšanas aizdomīgajām aizkulisēm. Te gan jāpiebilst, ka Saeima, dibinot izmeklēšanas komisiju, šādu mandātu tai nav devusi.
V. Zatlers ar komisijai teikto pievērsis arī Ventspils pašvaldības vadītāja Aivara Lemberga uzmanību. Bijušais prezidents, nenosaucot konkrētu personu, kuras interesēs tas darīts, atklāja, ka savulaik pie viņa vērsies bijušais premjers Andris Šķēle un lobējis speciāla amnestijas likuma pieņemšanu «vienas personas interesēs».
Šis likumprojekts paredzēja, ka amnestija tiktu piemērota politiski represētām personām, personām, kuras jebkurā laika periodā līdz 1991. gada 31. augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem. Tolaik Saeimas opozīcijas pārstāvji pauda bažas, ka, pieņemot šo likumprojektu, kas netika izdarīts, no kriminālatbildības tiktu atbrīvots A. Lembergs.
Pats A. Šķēle uz šo paziņojumu nav reaģējis, taču tam uzmanību pievērsis A. Lembergs, kurš V. Zatlera teikto nodēvējis par blefu – izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu [Latviešu literārās valodas vārdnīca]. «Jā, jā! Protams! Šķēle manis dēļ gāja pie Zatlera. Tas viss ir blefs,» iknedēļas preses konferencē paziņoja A. Lembergs.
Ventspils vadītājs skaidroja, ka likumprojektu bija iecerēts pieņemt uz Latvijas 90 gadu jubileju 2008. gadā un tas liecinot, ka amnestijas likums nekādi nav varējis būt attiecināms uz viņu.
«2007. gadā pret mani vēl tikai bija izmeklēšana. (..) 2008. gadā mana krimināllieta tikai augustā tika nosūtīta uz tiesu, bet amnestēt var to, kas ir notiesāts. 2008. gadā nekādi nesanāk. (..) Tik daudz ir jāsaprot – gan tiem, kas uzdod jautājumus, gan Zatleram, kurš ir bijis prezidents,» sacīja A. Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk