Rudens kamermūzikas festivāls noslēgsies ar itāļu vijolnieci Lorencu Borrani un “Sinfonietta Rīga”

Piektdien, 20. oktobrī, Lielajā ģildē ar pasaulslavenās itāļu vijolnieces Lorenca Borrani un “Sinfonietta Rīga” kopīgi veidotu koncertprogrammu noslēgsies Rudens kamermūzikas festivāls.
Klausītājiem būs iespējams novērtēt 20. gadsmita krievu avangardista Alfrēda Šnitkes Pirmo vijoļsonāti, kā arī viņa asprātīgo repliku par klasicisma mantojuma tēmu “Moz-Art à la Haydn”, Jozefa Haidna simfoniju ar apakšnosaukumu “Ar timpānu tremolo” un Pētera Vaska opusu “Epifānija”.
Rudens kamermūzikas festivāla izskaņā kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” klausītājiem piedāvā koncertprogrammu ar itāļu vijolnieci Lorencu Borrani, kura plašāk pazīstama ne vien kā solo māksliniece un orķestru koncertmeistare, bet arī leģendārā orķestra “Spira Mirabilis” idejas autore un izveidotāja. Lorenca spēlē 1745. gadā Venēcijā izgatavoto Santo Serafino vijoli, ko māksliniecei lietošanā nodevis “Fondazione Pro-Canale di Milano” fonds.
Rudens kamermūzikas festivāla noslēguma koncertā varēs dzirdēt arī festivāla patrona Pētera Vaska savulaik somu diriģentam Juham Kangasam veltīto opusu “Epifānija”. Raksturojot skaņdarbu, Pēteris Vasks saka: “Mēs ar Juhu Kangasu esam tuvi draugi kopš 1991. gada, kad viņš diriģēja manas Pirmās simfonijas “Balsis” pirmatskaņojumu. “Epifānija” ir īsa, rāma kompozīcija ar sevišķi ieturētu stīgu skanējumu. Kā vārdos nepateiktu moto, kas iekļauts šajā mūzikā, var sajaust jautājumu – kas paliek aiz dzīves, kas pārpilna mūzikas?”
Lorenca Borrani dzimusi 1983. gadā Florencē. Viņa koncertējusi nozīmīgākajos Eiropas muzikālajos centros – Milānā, Vīnē, Parīzē, Londonā, Berlīnē. Kā soliste un koncertmeistare Lorenca ir cieši saistīta ar daudziem dižiem mūslaiku diriģentiem – Lorinu Māzelu un Klaudio Abado, Trevoru Pinnoku un Nikolausu Arnonkūru. Savukārt kā Eiropas Kamerorķestra (CEO) koncertmeistare Lorenca ir koncertējusi kopā ar tādiem māksliniekiem kā Bernardu Haitinku, Vladimiru Aškenazi un Vladimiru Jurovski.
Koncertā varēs dzirdēt Alfrēda Šnitkes Pirmo vijolsonāti no komponista agrīnā perioda, kurā viņš pulcējis atbalsis no tādu krievu klasiķu kā Rahmaņinova, Prokofjeva un Hačuturjana skaņu tēlu pasaules. Īpaši Šnitkes domāšanu sonātē saistījis Dmitrija Šostakoviča stils un ekspresija. Savukārt Šnitkes 1977. gadā komponētais komiskais opuss “Moz-Art à la Haydn” divām solo vijolēm, nelielam stīgu orķestrim un kontrabasam ir asprātīga atsauce uz Vīnes klasiķu darbiem. No Mocarta daiļrades Šnitke aizņēmies tos nedaudzos fragmentus, kas saglabājušies no viņa pantomīmas Musik zu einer Fascingspantomime – mūzikas, kas komponēta Pavasara karnevālam. Savukārt no Haidna Šnitke patapinājis “Atvadu simfonijas” asprātīgo ideju – darbam izskanot, mūziķi pa vienam atstājuši skatuvi, izdzēšot sveces gaismu virs savas pults.
18. gadsimta Vīnes klasiķu ciltstēvs Jozefs Haidns sava mūža laikā radījis vairāk nekā 100 simfoniju. Tieši viņš izveidoja klasiskās simfonijas četrdaļu modeli, ko pēc tam ar lieliem panākumiem attīstīja viņa sekotāji. 18. gadsimta beigās Haidns devās uz Londonu, un šim viņa radošā dzīves periodam pieder divpadsmit simfonijas, viena no tām – 103. simfonija Mibemolmažorā, saukta arī “Ar timpānu tremolo”.
Biļetes iegādājamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Latvijas džeza zvaigznes
Šī būs iespēja ļauties mūzikai, kas apvieno brīvību, eleganci un svētku noskaņu – džezs, kas reizē ir gan dzirkstošs un ritmisks, gan dziļi lirisks. Atmosfēra solās būt kā vakars,...
Lasīt tālākDekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Patvērums vienradzim”
No 2025. gada 18. decembra līdz 2026. gada 8. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) būs skatāma izstāde “Patvērums vienradzim”, veltīta latviešu...
Lasīt tālākFestivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Latvijas džeza zvaigznes
VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanas koncertu “Latvijas džeza zvaigznes” 11. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē. Ziemassvētku...
Lasīt tālākOtrajā adventē Rīgu pieskandinās dažādas koncertprogrammas
Otrajā adventē Rīgas pašvaldība piedāvā baudīt koncertus Rīgas Domā, VEF Kultūras pilī, koncertzālē “Ave Sol”, “Mazajā ģildē”, kultūras centrā “Iļģuciems” un citur...
Lasīt tālākGalvaspilsētā norisināsies sirsnīgi Pirmās adventes pasākumi
Ar galvenās svētku egles iedegšanu Rātslaukumā un Pirmās adventes pasākumiem galvaspilsētā sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Ziemassvētku dārzs Torņakalnā, rūķu gājiens un...
Lasīt tālākAndra Kalnozola oriģināldramaturģija Nacionālā teātra jauniestudējumā “Ods”
Nacionālais teātris skatītājiem piedāvā jauna latviešu oriģināldramaturģijas darba iestudējumu. Pēc Andra Kalnozola lugas “Ods” teātra Aktieru zālē izrādi veido Matīss Budovskis,...
Lasīt tālākLiepājas Simfoniskais orķestris ar Mārtiņa Brauna mūzikas programmu priecē klausītājus Cēsīs un Rēzeknē
Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepājas Simfoniskais orķestris ar koncertprogrammu “Mārtiņš Brauns. Dziesma par spēli” sajūsmināja un arī aizkustināja klausītājus piektdienas vakarā...
Lasīt tālākZināmi “Spēlmaņu nakts” 2024./2025. gada sezonas uzvarētāji
2025. gada 23. novembrī, Eduarda Smiļģa 139. dzimšanas dienā, Dailes teātrī aizvadīta ikgadējā Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonija, ko 32. reizi organizē...
Lasīt tālākRīdzinieki aicināti iesūtīt savas idejas, kur pilsētā turpmāk vēlas redzēt animācijas filmas “Straume” tēlus
Pēc grandiozajiem animācijas filmas “Straume” panākumiem pasaulē un ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” saņemšanas, Rīgas pilsētvidē bija sastopami četri filmas varoņi – kaķis,...
Lasīt tālākValsts svētkos Rīgas valstspilsētas pašvaldība piedāvā daudzveidīgu kultūras programmu
Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienā, 18. novembrī, galvaspilsētā gaidāma plaša pasākumu programma. Šogad 18. novembrī svinēsim mūsu tautas brīvības simbola – Brīvības...
Lasīt tālāk