• Tweet

Pagājuši jau divi gadi kopš tika pieņemts lēmums sniegt palīdzīgu roku cilvēkiem no kara skartajām teritorijām. Šo gadu laikā Latvija no bēgļu nometnēm Grieķijā, Itālijā un Turcijā uzņēmusi 346 personas, taču, ņemot vērā pabalstu, kas ir 139 eiro mēnesī, Latvijā palikuši vairs tikai 18 bēgļi un personas ar alternatīvo statusu.

Lai gan ar šādu pabalstu Latvijā izdzīvot un uzsākt patstāvīgu dzīvi ir praktiski neiespējami, eritrejietis Meharena, kurš tika atvests no bēgļu nometnes Itālijā pērn jūlijā, nolēmis šeit palikt un šobrīd strādā Mārupē, starptautiskajā betonēšanas veidņu uzņēmumā “Doka Latvia”.

“Cilvēki nepaliek Latvijā, jo viņiem ir kontakti Vācijā, ar kuriem salīdzina, kādi labumi ir Vācijā, bet Latvijā nekā tāda un viņi brauc projām. Bet es saku, ka vajag mācīties latviešu valodu. Ja mācīsies latviski, tad pavērsies daudz lielisku iespēju atrast darbu,” atzīst Meharena.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) bēgļu projekta vadītāja Antra Jansone stāsta, ka divu gadu laikā tikai 93 personas izrādījušas vēlmi reģistrēties strādāšanai un vien 11 cilvēki reāli strādājuši.

„No politiķu solītā, ka Latvijas ekonomika tikai iegūšot no bēgļu profesionālajām prasmēm un izglītības, patiesībā nekas nav piepildījies. Tās prasmes, kvalifikācijas un zināšanas, kas ir iegūtas Sīrijā, Irākā, Afganistānā vai Eritrejā neatbilst tām darba tirgus prasībām, kas mums ir šeit,” saka Jansone.

Ņemot vērā, ka praktiski visi bēgļi aizbēguši arī no Latvijas, mazāk naudas nācies tērēt viņu integrēšanai darba tirgū. Tādējādi tagad ir nepieciešama pārrēķināšana un atskaite valdībai jāiesniedz jau nākamajā piektdienā.

„Valstij bijuši vairāki miljoni eiro neiztērēti, bet nav izrādīta vēlme šo brīvo naudu operatīvi pārdalīt bēgļu akūtāko problēmu risināšanai. Tas ir viens no lielajiem sāpīgajiem jautājumiem, jo tā nauda nav tikusi izmantota efektīvi. Lielākā problēma – neesam spējuši reaģēt ātrāk, redzot problēmas,” pauž kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītājs Egils Grasmanis.

Bet biedrības “Patvērums „Droša māja”” vadītāja Sandra Zalcmane uzskata, ka problēma, visticamāk, bijusi arī sadrumstalotība, jo bēgļu uzņemšanai paredzētie 14,9 miljoni eiro tika sadalīti septiņām ministrijām.

“Tas būtu bijis viens liels, palīdzošs bonuss, ja būtu viena atbildīgā iestāde par visu šo rīcības plāna īstenošanas gaitu. Ja ir kādi jautājumi, tad būtu ceļš pie vienas atbildīgās iestādes, kura tad varētu kūrēt to jautājumus. Tagad tā nav,” tā Zalcmane.

Faktu, ka visa šī sistēma ar bēgļu uzņemšanu ir nepārdomāta atzīst arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

„Bēgļu uzņemšanas programmā galvenā problēma ir, kur dzīvot pēc iznākšanas no Muceniekiem. Šobrīd cilvēki, kas saņem statusu, diemžēl ir spiesti turpināt uzturēties Mucenieku centrā, kas no formālā viedokļa ir nepamatoti, bet, protams, darbojās šie humānie apsvērumi, ka šīs ģimenes ar bērniem likt uz ielas skaidrs, ka nevaram,” norāda Trofimovs.

Sabiedrības integrācijas fondā skaidro – problēmas nebūtu, ja pabalsts būtu lielāks. Tagad, kad rudenī valdība skatīs, kā veicies ar bēgļu integrāciju, varētu sākties diskusijas par atbalsta sniegšanas pārmaiņām.

Foto: Saeimas kanceleja