• Tweet

Sestdien, 10.jūnijā, sācies EXPO 2017 Astanā, kur atklāts arī Latvijas paviljons, kāt esot gan Latvijas vēstniekam Kazahstānā Jurijam Pogrebņakam, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājam un EXPO 2017 komisāram Jānim Endziņam, gan arī EXPO valdes priekšsēdētaja vietniekam Erbolam Šormanovam (Зам. Председателя Правления EXPO Шорманов Ербол).

Atklājot paviljonu tika svinīgi pārgriezta sarkanā lenta un pirmie apmeklētāji ieraudzīja Latvijas sniegumu. Tas sākās ar reprezentatīvu video par Latviju, ko demonstrēja uz liela ekrāna paviljona gala sienā. Pēc video demonstrācijas beigām ar gaismu un krāsu efektiem tika izcelti citi paviljona eksponāti. Dominējošas ir trīs neregulāras formas telpas, izgaismotas ar LED sistēmu, kas simbolizē dārgakmeņus. Divos no tiem atrodas 3D realitātes konsoles, ar kuru palīdzību var iejusties Latvijas dabas, bobsleja trases un Rīgas vidē. Trešajā ir iekārtots suvenīru veikaliņš, kur var iegādāties dzintara izstrādājumus, “Dzintara” kosmētiku, traukus ar latviešu dizaineru apdruku un citus izstrādājumus.

Vēl paviljonā ir atvēlēta zona “Latvijas dzelzceļš” izstrādātajam ūdeņraža lokomotīves modelim, “SPA time out” zonai, bērnu spēļu laukumiņam un zonai, kur uz paviljona atklāšanas mirkli ir iekārtota kā lounge zona, bet turpmāk funkcionēs kā vieta, kur 13 tematisko nedēļu ietvaros uzņēmēji un organizācijas prezentēs savu piedāvājumu.

Paredzēts, ka tematisko nedēļu ciklu jūnija pēdējā nedēļā atklās izglītības tēma, kad paviljonā savus stendus iekārtos tādas izglītības iestādes kā Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, biznesa augstskola “Turība”, Transporta un sakaru institūts un citi. 9. jūlijā nacionālās nedēļas ietvaros paviljonu plāno apmeklēt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Vēl tiks risinātas transporta un loģistikas, Rīgas, reģionālā un tūrisma, IT un citas tēmas.

Latvijas paviljona komisārs, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīst, ka kopumā ar paviljona saturu un izpildījumu ir apmierināts, jo ir izpildīti abi galvenie mērķi: pirmkārt, piedalīties EXPO, otrkārt, izdarīt labāko esošā budžeta ietvaros. Kā zināms, sākotnēji Latvijas valdība lēma nepiedalīties EXPO 2017, kas varētu izraisīt zināmu konfliktu starp Latvijas un Kazahstānas pusēm. Tikai pēc pārliecinoša lielo kompāniju, piemēram, “Latvijas dzelzceļš”, lūguma, tomēr dalība tika atbalstīta.

Arī Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Pogrebņaks savā uzrunā paviljona atklāšanas brīdī un dienu iepriekš vēstniecībā, kur notika Latvijas EXPO delegācijas uzņemšana, uzsvēra, ka Kazahstāna ir vērtīgs un perspektīvs sadarbības partneris gan loģistikas, gan IT, gan daudzās citās jomās, un priecājas, ka EXPO stiprina savstarpējos sakarus. Savukārt Jānis Endziņš sacīja, ka Latvijas paviljons ir vairāk plānots kā platforma biznesa kontaktu veidošanai, lai dotu iespēju kompānijām, kas piedalās šajā pasākumā, iegūt reālu labumu, uzlabot importa-exporta iespējas. Tādēļ Latvijas paviljona otrajā stāvā ir izvietota konferenču telpa un darba telpas, kur varēs norisināties pārrunas ārpus apmeklētāju zonas.

Šoreiz Latvijas paviljons tiešā veidā neseko vispārīgajam EXPO tēmai “nākotnes enerģija” un nedemonstrē izteikti inovatīvas atjaunojamās enerģijas ieguves veidus un pārlieku nepārsteidz publiku ar atrakcijām. Paviljona tēls ir mērens, lietotie tēli un asociācijas orientētas uz Kazahstānas publiku, kas sastādīs aptuveni 85% no kopējā EXPO apmeklētāju skaita. Tā vietā tiek veidota stabila biznesa platforma, kas patīkami kontrastē ar citviet redzamajiem pārspīlējumiem un kopējo pasākuma glorifikāciju.

Foto: Publicitātes