Patēriņa cenas maijā palikušas nemainīgas
Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju), palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 3,6 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,1 %. Cenas pieauga piena produktiem, sieram un biezpienam, svaigiem dārzeņiem, pienam, sviestam, kafijai, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cūkgaļai, maizei, jogurtam, olām un cukuram.
Apaviem cenas gada laikā samazinājās par 11,1 %, apģērbiem – par 1,0 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 2,9 %. Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, siltumenerģija un atkritumu savākšana, savukārt lētāka bija dabasgāze.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 3,9 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai (+8,7 %), kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas samazinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem un pasažieru aviopārvadājumiem.
Vidējais cenu līmenis sakaru grupā palielinājās par 4,5 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija tabakas izstrādājumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, farmaceitiskajiem produktiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs
2017. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm cenas samazinājās par 0,1 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,4 %. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām maijā bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,5 %. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu pārtikas grupā bija svaigiem augļiem, kafijai, konditorejas izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai un kartupeļiem. Savukārt cenu samazinājums bija svaigiem dārzeņiem, mājputnu gaļai, šokolādei un cukuram.
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,3 %. Akciju ietekmē cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum. Savukārt tabakas izstrādājumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,1 %.
Sākoties akciju piedāvājumiem apaviem cenas samazinājās par 6,2 %, apģērbiem – par 0,1 %.
Veselības aprūpei vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums farmaceitiskiem produktiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas samazinājās personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, degvielai.
Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2017. gada jūnijā paziņos 10. jūlijā.
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk