• Tweet

Lai pasaulē veicinātu cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jau šī gada septembrī 52 valstis, tostarp – Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par finanšu iestāžu kontiem. Tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt nodokļu maksātāja ārvalstīs glabāto naudu, tostarp arī to, kad nodokļu maksātājs gūst ienākumus kā juridiskās personas patiesais labuma guvējs un tādējādi mazinātu iespējas slēpt ienākumus ārzonās.

Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi pārrobežu krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ieņēmumi, kas netiek deklarēti un no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, ievērojami samazina valsts budžeta ieņēmumus. Gan Eiropas Savienības, gan pasaules līmenī tiek meklēti risinājumi, lai to novērstu.

Turpmāk reizi gadā iesaistīto valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem un ienākumiem iesaistīto valstu finanšu iestādēs. Informācija tiks sniegta gan par fiziskajām, gan arī juridiskajām personām (iekļaujot informāciju par trastiem un nodibinājumiem).

Savukārt, Latvijas Valsts ieņēmumu dienests citu valstu nodokļu administrācijām sniegs informāciju par attiecīgo iesaistīto valstu rezidentu finanšu kontu atlikumiem vai vērtību un noteikta veida ienākumiem (procenti, dividendes, ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas) Latvijas finanšu iestādēs.

Latvijas finanšu iestāžu klientus – fiziskas un juridiskas personas, kas ir Latvijas nodokļu rezidenti un neuztur finanšu kontus ārzemēs, informācijas apmaiņas nosacījumi tieši neskars.

Piemēram, ja Latvijas rezidentam ir atvērts konts kādā no Vācijas finanšu iestādēm un ja finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras izpildes laikā šis konts tiek atzīts par ziņošanai pakļautu kontu, informācija par Latvijas rezidenta finanšu kontu tiek nodota Vācijas nodokļu administrācijai. Savukārt, Vācijas nodokļu administrācija nodos šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

Šāda informācijas apmaiņa tiek veikta arī no Valsts ieņēmumu dienesta puses –piemēram, ja Norvēģijas rezidents ir atvēris kontu kādā no Latvijas finanšu iestādēm, attiecīgā finanšu iestāde likumā noteiktajā kārtībā sniedz šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kurš to attiecīgi nodod Norvēģijas nodokļu administrācijai.

Pirmajai automātiskajai informācijas apmaiņai par finanšu kontu stāvokli uz 31.12.2016. starp nodokļu administrācijām OECD Globālā standarta ietvaros jānotiek jau līdz šī gada 30. septembrim. Vienlaikus ar Latviju informācijas apmaiņu uzsāks arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis, valstis no citiem pasaules reģioniem – Argentīna, Indija, Dienvidkoreja, kā arī zemu nodokļu valstis, tādas kā Bermudu salas, Britu Virdžīnu salas, Kaimanu salas, Menas sala, Džersija, Gērnsija u.c. Pilns valstu saraksts pieejams Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumu Nr.20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem” pielikumā.

Ņemot vērā, ka informācijas apmaiņā iesaistītajai katras valsts finanšu iestādei ir pienākums identificēt klientus, par kuriem jāsniedz informācija savas valsts kompetentajai iestādei, tā veic pienācīgas pārbaudes procedūras, lai noteiktu katra klienta nodokļu rezidenci un patiesā labuma guvēja statusa esamību. Tas nozīmē, ka finanšu iestādes var vērsties pie saviem klientiem nepieciešamās informācijas iegūšanai. Gadījumā, ja klients nesniedz pieprasīto informāciju vai citā veidā nesadarbojas ar finanšu iestādi, tā var pārskatīt savas attiecības ar šo klientu. Plašāka informācija pieejama arī Latvijas Komercbanku asociācijas tīmekļa vietnē.

Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/