• Tweet

Izstāde “Voldemāra Andersona fotogrāfija. 1920. – 30. gadi laika biedra acīm” Koka ēku renovācijas centrā “Koka Rīga” tiks atklāta 25. maijā plkst. 18.00. Ekspozīciju varēs aplūkot līdz 22. jūnijam.

Šī ekspozīcija ir unikāla iespēja sajust aizgājušā laikmeta garu. Izstādi veido foto vērojumi, vizuālas dienasgrāmatas, kuras nodod laikmeta sajūtu. Apmeklētājiem būs iespēja aculiecinieka acīm iepazīt 1920. – 30. gadu notikumus.

“Šī laikmeta notikumus izstādē var vērot ar vienkāršā cilvēka acīm, vai tie būtu lauku iedzīvotāji, strādnieki, lauku muzikanti vai mākslinieki. Tieši šādi kadri nereti izsakās daiļrunīgāk un patiesāk par vēstures notikumiem» – tā par izstādi raksta tās organizators – labdarības fonda Sila duhi (Сила духа) dibinātājs un nekomerciālās partnerības “Centr soģeistvija razvitiju i podģeržke nacionaļnih tradicij, kuļturi i iskustva „Svjaz vremen” (Центр содействия развитию и поддержкеациональных традиций, культуры и искусства „Связь времен”) vadītājs Aleksandrs Šlikovs.

Izstādē eksponētas ainavas, portreti, dzīves ainiņas un aizkustinošā latviešu lauku dzīves vienkāršība, kas atbruņo ar savu dzīvīgumu un izteiksmību.

Voldemārs Andersons (1891‒1938)

Latvijā mazpazīstamais mākslinieks dzimis 1891. gadā strādnieka ģimenē. Glezniecību sāka mācīties Rīgas pilsētas mākslas skolā, bet mācības pārtrauca Pirmais pasaules karš. 1915. gadā Voldemāru Andersonu iesauca armijā ‒ 7. latviešu strēlnieku pulkā, kas ietilpa Latviešu strēlnieku brīvprātīgo rotas sastāvā.

1917. gada novembrī viņš kopā ar citiem strēlniekiem sargāja Smoļniju Petrogradā. Vienlaikus Voldemārs Andersons turpināja nodarboties ar glezniecību krievu mākslinieka Nikolaja Rēriha studijā.

Pēc dienesta 1922. gadā viņš iestājās Augstākajās mākslinieciski tehniskajās meistarklasēs Maskavā, kuras pabeidza. K. A. Korovina klasē 1924. gadā.

Kopš 1932. gada V. Andersons aktīvi sadarbojās ar kultūrizglītības biedrību „Prometejs”.Regulāri piedalījās izstādēs, viņa personālizstādes notika 1921. un 1936. gadā.

Voldemārs Andersons gleznoja portretus, vēsturiskus un sociālus sižetus, ainavas un klusās dabas, strādāja grafikas žanrā, kā arī nodarbojās ar scenogrāfiju. Liela daļa viņa darbu veidoti sociālistiskā reālisma stilā. Mākslinieka gleznas glabājas Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā, Bruņoto spēku muzejā un citos muzejos, kā arī privātās kolekcijās.

1937. gadā viņu arestēja un apsūdzēja piederībā pie kontrrevolucionāras fašistiski teroristiskas organizācijas. Viņš tika turēts Taganskas cietumā. 1938. gadā Voldemārs Andersons tika nošauts, bet 1957. gadā ‒ reabilitēts.

1986. gadā Rīgā notika mākslinieka piemiņas izstāde. 2016. gada 20. septembrī par godu Voldemāra Andersona 125. jubilejai Maskavas Ārzemju literatūras bibliotēkā notika mākslinieka pirmā foto personālizstāde Krievijā.

Foto: Publicitātes