• Tweet

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padome trešdien, 3.maijā, atbalstīja vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes un aicināja Ministru kabinetu un atbildīgās ministrijas nekavējoties uzsākt darbu pie likumprojektu paketes izstrādes, lai Saeima pieņemtu grozījumus atbilstošajos likumos vēl pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), piedaloties sadarbības partnerim Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), vienojās, ka vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnes ir atbalstāmas, lai Finanšu ministrija varētu turpināt darbu pie tiesību aktu projektu izstrādes.

Pamatnostādnes tiek apstiprinātas ar nosacījumu, ka līdz 1.jūnijam tiek izstrādāts grafiks, kas nodrošinās veselības aprūpes nozares finansējuma pieaugumu līdz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā.

Iepriekšējā NTSP sēdē nolemts samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% līdz 20%, ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem. Tāpat paredzēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (pensionāriem 300 eiro – 2020.gadā), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Kopš iepriekšējās NTSP sēdes, kas notika 13.aprīlī, atrisināti un precizēti vēl vairāki aktuāli jautājumi, tostarp uzņēmēju organizācijas, arodbiedrības, Latvijas banka un Finanšu ministrija pašreiz spējusi atrast risinājumus gan tam, kā turpmāk iedzīvotājiem būs iespēja saņemt atpakaļ attaisnotos izdevumus par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem līdz 600 eiro par katru personu, kā arī to, kā jaunais regulējums ietekmēs attaisnotos izdevumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un par dzīvības apdrošināšanu līdz pat 4000 eiro gadā.

Lai arī iepriekš dažādas labdarības un sabiedriskā labu organizācijas neatbalstīja pamatnostādnes, pašreiz sagatavoti trīs pasākumi, no kuriem uzņēmēji varēs izvēlēties sev piemērotāko, lai turpinātu ziedot līdzekļus noteiktiem mērķiem un tiešā veidā saņemt UIN atlaides

Lai piesaistītu ārvalstu kapitālu un celtu valsts konkurētspēju, plānots UIN regulējumā saglabāt esošo holdingu režīmu, savukārt, lai kompensētu iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu, paredzēts noteikt pašvaldību speciālo dotāciju 19,5% apjomā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari, vidēja termiņa nodokļu reforma paredz, ka, lai nodrošinātu ar nodokli apliekamā ienākuma samazināšanu, saimnieciskās darbības izdevumu maksimālā apmēra noteikšanas mērķim ņems vērā arī Eiropas Savienības un valsts subsīdijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Foto: Saeimas kanceleja