Toms Treinis Nacionālajā teātrī iestudē Gunāra Priedes “Zilo”

Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē top populārā latviešu dramaturga Gunāra Priedes “Zilā”, režisors Toms Treinis. Pirmizrāde 29.aprīlī.
Lugas galvenais varonis Juris, runājot par autokatastrofu, piemin zilo govi, kuru redzējis pirms traģēdijas. Kā zināms, zilās govis ir izzūdoši dzīvnieki tāpat kā Latvija. Patiesībā jau šobrīd Latvija zūd, un tas var notikt arī ar Eiropu. 70. gadu luga skar tēmu, par kuru mēs visi zinām, bet līdz galam neapzināmies un nerīkojamies… Varbūt tomēr ir risinājums?
Luga “Zilā” ir sarakstīta 1972.gadā. Tā ir par jauna cilvēka dzīvi, kas it kā nodzīvota velti, izšķiesta, pazaudēta, jo padomju jaunatne taču tā nedzīvo… Un par latviešu tautasdziesmām, kas kļuvušas nesaprotamas pašiem latviešiem. Dzīves jēga, morāles kritēriji, filosofisks dziļums tiek meklēts visas pasaules kultūrā, nesaredzot, ka tautas morāles kodekss un pasaules struktūra sen nosaukti vārdā.
“Zilā” ir viena no labākajām populārā latviešu dramaturga Gunāra Priedes 42 lugām.
“Pirmo Gunārs Priede ir sarakstījis – 1953. gadā 25 gadu vecumā, pēdējo – 1999. gadā 71 gada vecumā. Starp šiem cipariem ir ne tikai cilvēka mūžs, bet Latvijas laiks. “Jaunākā brāļa vasara”, “Lai arī rudens”, “Normunda meitene” no jaunības darbiem, “Tava labā slava”, “Trīspadsmitā”, “Smaržo sēnes”, “Ugunskurs lejā pie stacijas”, “Zilā”, “Udmurtijas vijolīte” brieduma gados, “Saniknotā slieka” “Centrifūga”, “Sniegotie kalni” no pusmūžā rakstītā paliks Latvijas mākslas vēsturē un ir izmantojamas teātrī ar dažādiem mērķiem. Arī – lai liecinātu par to laika periodu, kurā māksla un dzīve kā tāda neattīstījās dabiskā veidā, jo neviens okupācijas režīms to nepieļauj. Kamēr Rietumeiropu pāršalca absurda dramaturģijas vilnis un eksistenciālisma filozofija, latviešu – arī citu padomju republiku, tostarp krievu – autori meklēja iespējas izlauzties caur sociālistiskā reālisma rāmjiem un pietuvināt savu darbu varoņus dzīvei, nevis oficiālajai ideoloģijai. Arī Gunārs Priede”- stāsta Gunāra Priedes kopoto rakstu sastādītāja Ieva Struka.
Lomās: Daiga Gaismiņa, Sanita Pušpure vai Ilva Centere, Kaspars Aniņš vai Kārlis Reijers, Juris Hiršs.
Izrādes scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Gerda Šadurska, komponists Mārtiņš Zariņš, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.
Gunāra Priedes “Zilā” jau ir bijusi Latvijas Nacionālā teātra repertuārā Mihaila Kublinska režijā 2004.gadā.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
“Lielā Kristapa” ceremonijā godina gada spožākos sasniegumus Latvijas kinomākslā
Svētdien, 1. martā, Rīgas Kongresu namā norisinājās prestižās Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija, kurā godinātas aizvadītā gada labākās latviešu...
Lasīt tālākIzstāde “Personības krāsas” atklāj daudzšķautņaino Jani Rozentālu
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīga, Alberta iela 12-9) no 26. februāra aplūkojama izstāde “Personības krāsas”, kurā apmeklētāji caur Jaņa Rozentāla fotoportretiem un...
Lasīt tālākReinis Zariņš, Māris Sirmais un koris “Latvija” aicina uz koncertu “Mesiāns, Taveners un Ešenvalda “Vēstules””
12. marta vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā izskanēs īpašs divdaļīgs koncerts, kurā mijiedarbosies pianists Reinis Zariņš un Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā “Kilograms...
Lasīt tālāk“KVADRIFRONS” aktieri iedzīvinās Latvijas iedzīvotāju rakstītās mīlestības vēstules
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs 3. martā plkst. 18.00 aicina uz vēstuļu lasījumu “Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis”, kas notiks muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā...
Lasīt tālākLNO izskanējusi Pjetro Maskanji operas “Zemnieka gods” un Rudžero Leonkavallo operas “Pajaci” pirmizrāde
Latvijas Nacionālajā operā 17. februārī Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā un Aika Karapetjana režijā izskanējusi Pjetro Maskanji operas Zemnieka gods jauniestudējuma pirmizrāde un...
Lasīt tālākFestivālu “Rīgas Ritmi 2026” ieskandinās amerikāņu džeza zvaigzne Stella Kola
Piesakot mūzikas festivālu “Rīgas Ritmi 2026” šā gada 25. aprīlī Latvijas Radio 1. studijā uzstāsies jaunā amerikāņu džeza zvaigzne – dziedātāja Stella Kola (Stella Cole) ar savu...
Lasīt tālākMaijā tūkstošiem dejotāju pulcēsies II Jauniešu Deju svētkos Liepājā
6500 jaunieši no vairāk nekā 200 Latvijas deju kolektīviem šopavasar mēros ceļu uz Liepāju, kur 23. maija novakarē stadionā “Daugava” tiks piedzīvots latviešu skatuviskās dejas krāšņums...
Lasīt tālākKultūras ministrija aicina virzīt likumprojektu par valsts iesaisti Latgales vēstniecības “Gors” pārvaldībā
Pēc sarunām ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību un koalīcijas partneriem Kultūras ministrija (KM) aicina virzīt likumprojektu par valsts iesaisti SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” jeb...
Lasīt tālākParīzē sākas otrās Baltijas filmu dienas un kopražojumu darbnīca
Ceturtdien, 5. februārī, Francijas galvaspilsētā Parīzē sākas otrās Baltijas filmu dienas “CinéBaltique”, kurās tiks demonstrētas jaunākās filmas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas....
Lasīt tālākLiepājā pirmatskaņos Engelmaņa piemiņai veltītus Vecumnieka un Ešenvalda jaundarbus
28. martā pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris aicina klausītājus uz koncertzāli “Lielais dzintars”, kur leģendāra liepājnieka – komponista, pedagoga, mākslinieka un dzejnieka...
Lasīt tālāk