• Tweet

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2017. gada putnu izvēlējusies dzelteno cielavu Motacilla flava. Dzeltenā cielava ir mitru zālāju putns, un tās populācija kopš 1995. gada Latvijā samazinājusies par 95%. Šogad iedzīvotāji tiks aicināti ziņot par dzelteno cielavu portālā Dabasdati.lv, lai apzinātu atlikušās šīs sugas atradnes.

Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs, norāda: “Dzeltenā cielava uzskatāmi parāda, ko dabas daudzveidībai nozīmē lauksaimniecības vērtēšana tikai no ražošanas viedokļa, aizmirstot par tiem, kuru dzīvotne ir pļavas, ar kādām mums asociējas Latvijas lauku ainava – ar ziediem, tauriņiem un putniem. Arī šīs pļavas prasa rūpīgu apsaimniekošanu, bet tās galvenajam mērķim jābūt Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanai, no kā var gūt arī ekonomisku labumu, nevis maksimālai peļņai no hektāra.”

Dzeltenā cielava apdzīvo mitrus zālājus, kurus apdraud aizaugšana, lauksaimniecības zemju pamešanas rezultātā, vai pārvēršana aramzemēs. Intensīva lauksaimniecība ir viens no draudiem dzeltenajai cielavai arī citās Eiropas valstīs. Eiropas Putnu uzskaišu padomes (EBCC) dati liecina par sugas populācijas lejupslīdi arī Eiropā kopumā, taču šis skaita kritums nav bijis tik dramatisks kā Latvijā.

2013.–2017. gadā LOB vāc datus otrajam Eiropas ligzdojošo putnu atlantam. Ziņojumi par dzeltenās cielavas novērojumiem ir svarīgi arī šim Eiropas mēroga pētījumam. Visvienkāršāk ziņot par dzelteno cielavu un citiem putniem ir portālā Dabasdati.lv.

Gada putna akcijas ietvaros šogad tiks izsludināti arī zīmējumu un foto konkursi. Konkursu nolikumi tiks publicēti LOB interneta vietnē www.lob.lv līdz februāra beigām.

Latvijā sastopamas ir četras cielavu sugas – baltā cielava (Latvijas nacionālais putns), dzeltenā cielava (2017. gada putns), kā arī citroncielava (ligzdo pļavās) un pelēkā cielava (Latvijā reta ligzdotāja pie straujām upītēm).

Gada putna akciju LOB rīko jau 22. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015) un dižraibais dzenis (2016).

Foto: Ilze Priedniece