KNAB: Šobrīd pastāvošais biroja pārraudzības modelis ir atbilstošākais
Šobrīd pastāvošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzības modelis ir atbilstošākais, lai nodrošinātu iespējami lielāku biroja neatkarību.
KNAB uzsver, ka premjera Māra Kučinska (ZZS) rosinātais jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iespējamo pārraudzības maiņu ticis diskutēts jau ilglaicīgi, tai skaitā, ņemot vērā starptautisko organizāciju GRECO un OECD rekomendācijas par KNAB neatkarības stiprināšanu, un diskusiju rezultātā secināts, ka šobrīd pastāvošais pārraudzības modelis ir atbilstošākais, lai nodrošinātu iespējami lielāku KNAB neatkarību.
Tiek paskaidrots, ka ideja par ģenerālprokurora pārraudzību arī ir tikusi vērtēta, tai skaitā, izstrādājot pēdējos grozījumus KNAB likumā, un secināts, ka tā nav iespējama, jo KNAB kompetencē bez apkarošanas funkcijām (izmeklēšanas un operatīvās darbības), kuras šobrīd jau uzrauga prokuratūra, ir arī korupcijas novēršanas un politisko partiju finansēšanas kontroles funkcijas.
“Šo funkciju nodošana prokuratūras pārraudzībā nebūtu lietderīga, jo paplašinātu prokuratūras kompetenci ar tai netipiskām funkcijām. Šobrīd korupcijas novēršanas un politisko partiju finansēšanas kontroles funkciju ietvaros pieņemto lēmumu (administratīvo aktu un lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās) tiesiskuma pārbaudes veic tiesa. Tātad šajās jomās jau ir nodrošināta neatkarīga un objektīva ārēja uzraudzība,” norāda dienests.
Ievērojot minēto, informējam, ka starptautiskās organizācijas ir informētas par šobrīd ar normatīvajiem aktiem noteikto KNAB priekšnieka atlases kārtību un ir atzinušas to par atbilstošu šo organizāciju rekomendācijām.
Savukārt jautājums par KNAB priekšnieka atlases kārtības iespējamo maiņu, paredzot, ka KNAB priekšnieka amatam pretendentu varētu nominēt ģenerālprokurors, ir politiskās izšķiršanās jautājums.
Jau ziņots, ka premjers Māris Kučinskis rosināja sākt diskusijas par KNAB pārraudzības mehānismu.
Foto: KNAB
Vēl par tēmu:
Konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālāk