• Tweet

Briselē kopuzņēmuma A/S RB Rail padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji tomēr vienojušies par turpmāko iepirkumu modeli un atbildību sadalījumu projekta Rail Baltica realizēšanā.

Padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padome sēdēs laikā diskutēja par rīcību saistībā ar RB Rail centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma tajos, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga RB Rail un kas tiek veikti pēc RB Rail izstrādātiem iepirkuma principiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver, ka ne velti ir svarīgs šis kopīgais valstu darbs un spēja vienoties dažādos ar projekta realizāciju saistītos jautājumos. “Latvija līdz šim ir bijusi teicamniece Rail Baltica realizēšanā – esam valdībā apstiprinājuši konkrētu trases novietojumu, sākusies Rail Baltica pirmās kārtas realizēšanas darbi – metu konkurss stacija un dzelzceļa tilts jau izsludināts, parakstīts sadarbības memorands par Rail Baltica stacijas lidostā izbūvi u.c. Rail Baltica īstenošana būs jauna un vērtīga pieredze, jo līdz šim līdzīgas kopdarbības nav bijis, tāpēc arī sākums nav viegls Uzskatu, ka visas trīs valstis ir ieinteresētas saņemt un investēt finansējumu savas valsts nākotnē, izaugsmē un attīstībā. Šis nenoliedzami ir izaicinājums, bet vienlaikus arī milzu iespēja,” pauž Augulis.

Šobrīd izdiskutētais iepirkumu modelis paredz konsolidēt iepirkumus, kas ļauj sasniegt ekonomisku efektivitāti, iegūstot labāko cenu par kvalitatīvu produktu, kā arī veikt nacionālos iepirkumus pēc vienotiem, RB Rail izstrādātiem principiem. Iepirkuma modelis nosaka konkrētas Rail Baltica ieviesēju atbildības. RB Rail būs atbildīgi par būtiskajām izpētēm, par vienotiem tehniskajiem standartiem, kopējām iepirkuma vadlīnijām, kā arī tehnoloģiju un izejmateriālu iepirkumiem, kas attiecināmi uz visu trasi. Savukārt katras valsts nacionālie ieviesēji, kā Eiropas dzelzceļa līnijas Latvijā, veiks iepirkumus tā saucamajiem punktveida objektiem – dzelzceļa un lidostas stacijas, loģistikas centri, depo, kravu termināli utml, kā arī veiks nekustamo īpašumu atsavināšanu.

Šobrīd katra valsts strādā, atbilstoši kopējam Rail Baltica projekta laika grafikam, t.i. projektēšana pabeigta līdz 2019.gadam, bet būvniecība līdz 2025.gadam. Realizējot šo plānu, finansējuma nesaņemšanas riski ir novērsti.

Kopuzņēmuma RB Rail vadībai ir sadarbībā ar uzņēmuma padomi un atbildīgajām Eiropas Savienības institūcijām jāizveido vienota sistēma un efektīvi jākoordinē projekta realizācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī aktīvi iesaistot Poliju un Somiju.

Kā jau informēts, tad Latvija no savas puses ir izdarījusi visu atbilstoši noteiktajiem plāniem un mērķiem. Valdība ir apstiprinājis konkrētu trases novietojumu un sākas Rail Baltica pirmās kārtas realizēšanas darbi – metu konkurss stacija un dzelzceļa tilts jau izsludināts; parakstīts sadarbības memorands par Rail Baltica stacijas lidostā izbūvi kopā ar starptautisko lidostu Rīga; publiskos iepirkumus par Rail Baltica pirmās kārtas būvprojektiem (tehniskie projekti) plānots izsludināt jau 2016.gadā. Savukārt faktiskā būvniecība sāksies 2018. – 2019. gadā.

Foto: RailBaltic.info