• Tweet

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Vienīgais tiešais valsts atbalsts, kuru VKPAI piešķir kultūras pieminekļu īpašniekiem, ir fi­nansējums no Glābšanas programmas, kas laikā no 2013. gada līdz 2015. gadam veidoja 2 268 807 eiro. Taču, tā kā inspekciju pārraugošā Kultūras ministrija (KM) nav noteikusi prog­rammas mērķus, prioritāri atbalstā­mos pasākumus un sasniedzamos rezultātus, pieļauta situācija, ka 610 619 eiro jeb 27% no Glābšanas programmai piešķirtā finan­sējuma VKPAI izlietojusi savas darbības nodrošināšanai, nevis kultūras pieminekļu neatliekamai glābšanai un izpētei. Vienlaicīgi nav arī konsekventas rīcības attiecībā uz Glābšanas fonda līdzekļu piešķiršanu. Tā, piemēram, ievērojamas summas no fonda VKPAI ik gadu atvēlējusi Vecrīgas nama “Trīs brāļi” uzturēšanai, kurā pašai VKPAI atrodas darba telpas. Tas nerada pārliecību par objektīvu lēmumu pieņemšanas procesu finansējuma piešķiršanā.

Valsts jau kopš 2001.gada diskutē par iespējām sniegt lielāku atbalstu kultūras pieminekļu īpašniekiem, lai veicinātu to saglabāšanu, tomēr šie centieni līdz pat šodienai nav vainagojušies panākumiem. Netiešais at­balsts kultūras pieminekļu īpašniekiem paredzēts normatīvajos aktos, nosakot, ka ēkai, kura reģistrēta kā valsts vai vietējas nozī­mes kultūras piemineklis, piemērojams kadastrā­lās vērtības samazinājums no 35% līdz 45%. Tomēr arī šo atvieglojumu kultūras pieminekļu īpašnieki bieži nesaņem – revīzijā konstatēts, ka VKPAI nav sniegusi informāciju Valsts Zemes dienestam par vismaz 505 ēku kultūrvēsturisko statusu. Savukārt normatīvos paredzētais atbalsts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu veidā kultūras pieminekļu īpašniekiem tiek piemērots tikai deviņās pašvaldībās no 119.

Laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam kultūras pieminekļu sa­glabāšanai un uzlabošanai tika piešķirts arī būtisks Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējums kopumā 37,1 miljona eiro apmērā. Šie līdzekļi galvenokārt izlietoti triju valstiski nozīmīgu objektu sagla­bāšanai un uzlabošanai – Rīgas Domam, Rakstniecības un mūzikas muzejam un Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Tikmēr pārējo kultūras pieminekļu īpašniekiem pieejamie 11,5 miljoni eiro tika piešķirti 32 projektu īstenošanai.

Situācijas uzlabošanai VK revīzijā sniegusi 21 ieteikumu, aicinot izstrādāt KM un VKPAI darbības stratēģiju, kurā būtu noteikti konkrēti veicamie pasā­kumi un kā izmērāmi darbības rezultāti. VK arī aicina pārskatīt kultūras pieminekļu sarakstu, izvērtējot tajā iekļauto pieminekļu at­bilstību kultūras pieminekļu statusam.

Foto: Publicitātes