• Tweet

14. oktobrī nepieradinātās mūzikas festivāla „Skaņu mežs’2016” ietvaros mūzikas namā „Daile” uzstāsies projekts, ko var nodēvēt par eksperimentālās mūzikas „supergrupu” – tajā apvienojies basu mūzikas producenta The Bug ansamblis King Midas Sound un „glitch” elektronikas krusttēvs Fennesz.

Kevins Mārtins (Kevin Martin) jeb The Bug ir eksperimentālās mūzikas producents, kas kopš 80. gadu beigām strādājis gan ar avangarda metālu (projekts GOD ar Džastinu Broudriku (Justin broadrick) un Džonu Zornu( John Zorn)), gan ar „dub” mūziku (projekts Pressure), gan ar industriālo hip-hopu un ambiento tehno (projekts Techno Animal). Sākot ar deviņdesmito gadu beigām viņš caur trip-hopu pakāpeniski nonāca līdz stilizētai „dancehall” mūzikai un dabstepam. King Midas Sound ir projekts, ko Mārtins 2008. gadā dibināja kopā ar dzejnieku un dziedātāju Rodžeru Robinsonu (Roger Robinson) no Trinidadas, kā arī vokālisti Kiki Hitomi (Kiki Hitomi). Jāpiebilst, ka Robinsona literārā karjera nebūt nav palikusi viņa radošās darbības ēnā – 2010. gadā viņš par savu dzejas krājumu „Suckle” saņēma Lielbritānijas People’s Book Prize, savukārt mākslas organizācija Decibel viņu nodēvēja par vienu no 50 autoriem, kas pēdējo piecdesmit gadu laikā būtiski ietekmējuši Lielbritānijas tumšādaino iedzīvotāju rakstniecību. Ietekmīgais britu mūzikas žurnāls The Wire King Midas Sound debijas albumu „Waiting for You…” nodēvēja par vienu no 2009. gada labākajiem mūzikas albumiem. Šie panākumi atkārtojās arī 2015. gadā, kad žurnāls par vienu no labākajiem gada ierakstiem nosauca „Edition 1” – izdevniecības Ninja Tune publicēto King Midas Sound sadarbības albumu ar Austriešu „glitch” elektronikas meistaru Kristianu Fenezu (Christian Fennesz).

Fennesz – mūziķis, kuru vēlāk mazāk vai vairāk ir atdarinājuši simtiem jaunu mākslinieku – ir viegli atpazīstams ar saviem “glitch” (bojājuma) ietekmētajiem skaņu virknējumiem un ‘’baltā trokšņa’’ blāķiem, zem kuriem viņš slēpj cilvēciskas un iejūtīgas melodijas, mūzikas radīšanā izmantodams ģitāru līdzās datoram, sempleriem un oscilatoriem. Viņa agrīnie ieraksti atšķiras ar relatīvu raupjumu, taču tikuši raksturoti kā nevis trokšņi trokšņu pēc, bet gan dzīvi skaņu efektu organismi. Feneza nesenākie darbi savukārt ir aprakstāmi kā impresionistiskas “shoeagaze” noktirnes un psiholoģiski smalki poētiski pētījumi par melodijas spēku pasaulē un skaņu vidē, kas ir lielākoties disonējoša. Kopš Fenezs sevi pieteica plašākai publikai tūkstošgades mijā, viņš ir saviļņojis auditoriju ar savu abstrakti un raupji smeldzīgo nostalģiju pēc “aizejošās vasaras”, kas visspilgtāk izpaudās 2011.gada leģendārajā ierakstā “Endless Summer”, kas tika traktēts kā veltījums Kalifornijas grupas Beach Boys tāda paša nosaukuma 1974.gada albumam. Tiesa, pats Fenezs ir vienmēr noliedzis šo saistību. Ietekmīgais mūzikas kritikas portāls Pitchfork nosauca Feneza “Endless Summer” par pagājušās desmitgades 26.labāko albumu. Tam sekojošie ieraksti “Black Sea” un “Venice” ir ieturēti līdzīgā stilistikā, bet ir introvertāki. Nesenāki solo ieraksti kā „Bécs” atgriežas pie melanholiskāka un popmūzikai radniecīgāka skanējuma.

King Midas Sound raksturo apzināta pretruna starp grupas studijas ierakstiem un dzīvajiem priekšnesumiem; ansambļa albumi bieži vien ir nomākta romantisma un tumšas, urbānas melanholijas piesātināti, taču koncertos šī trijotne izklausās robusta un radikāli skaļa, par ko rīdzinieki varēja pārliecināties 2011. gada „Skaņu mežā”, kad Tabakas Fabrika viņu uzstāšanās laikā skaļuma dēļ zaudēja vienu no logiem. Arī medijs Resident Advisor King Midas Sound dzīvo uzstāšanos raksturo sekojoši: „Festivālā FutureEverything King Midas Sound atstāja visspilgtāko iespaidu. Tas bija skaļi – ļoti skaļi. Skaļi visu pārņemošā un ķermeni stindzinošā veidā. Savā ziņā tas pārmāca grupas smeldzīgās dziesmas, tā vietā mūziku padarot gluži fiziskā veidā iespaidīgu.”

Līdzīga pretruna ir raksturīga arī Kristianam Fenezam, kura dzīvie priekšnesumi ir daudz raupjāki un trokšņaināki nekā viņa rūpīgi slīpētie ieraksti – atšķirībā no King Midas Sound, tas gan nepārmāc mūzikas sentimentalitāti, drīzāk to pat pastiprinot ar tramīgas steidzamības sajūtu. Gaidāms, ka abu mūzikas projektu kopējais priekšnesums piedāvās jaunu līdzsvara versiju šajos jau ierastos pretstatos.

Biļetes uz festivālu iespējams iegādāties Biļešu Servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv. Abonements uz divām festivāla dienām sākotnēji maksā 20 EUR, bet uz visām trim festivāla dienām – 30 EUR un ir nopērkams tikai iepriekšpārdošanā, savukārt biļešu sākotnējā cena uz koncertvakariem iepriekšpārdošanā ir sekojoša: 14. oktobris – 15 EUR, 15.oktobris – 15 EUR un 12.novembris – 15 EUR. 13.oktobrī skatītājiem tiks piedāvāts vēlāk izziņots bezmaksas koncerts, sadarbībā ar Biržas muzeju.

Foto: Publicitātes